Pedagoģiskās domas attīstība 19.gadsimta vidū

Skolotāja didaktiskais spēks spējas viņa spējā rosināt skolēnu izziņas darbību, stiprināt viņu gribu, veidot raksturu.
Ā. Dīstervēgs uzskata, ka skolotājam jābūt personībai, pedagoģiski izglītotam cilvēkam. Skolotājam jārūpējas par savu profesionālo un tikumisko izaugsmi, viņam jābūt iekšēji brīvam, jauzkrāj pieredze un jāprot to izmantot radoši praksē, jo tikai zināt metodes ir par maz. Skolotāju sūtība – dzīvot taitai.
Prasības skolotājam Ā. Dīstervēgs izklāsta rakstā „Par skolotāju pašapziņu”. Svarīgākā atziņa – augsti vērtēt sava skolotāja profesija, nepārtraukti papildināt savas zināšanas un pedagoģiskās prasmes.

Frīdrihs Frēbelis (1782-1852)
18.gs. beigās un 19.gs. sākumā mazgadīgo bērnu sagatavošana darbam manufaktūrās bija nopietna sociāla un pedagoģiska problēma. Tikai retos gadījumos bija bērnu audzināšanai atbilstošas iestādes, kurās ražīgu darbu uzskatīja kā tikumiskās un intelektuālās attīstības līdzekli elementārās izglītības teorijas ietvaros. Šiem mērķiem savu dzīvi veltīja F. Frēbelis.
F.Frēbelis klausījies lekcijas Jēnas universitātē. Kādu laiku viņš strādāja kopā ar J. Pestalociju Iverdonā. 1837. Gadā F.Frēbelis atvēra iestādi pirmsskolas vecuma bērniem Blankenburgā. Tajā tika izstrādāta pirmsskolas audzināšanas sistēma, tās prognozēšanai F.Frēbelis izdeva avīzi „Svētdienas Lapiņas”.
…