Vērtējot savu un citu uzvedību un tās sekas, attīstās morālā domāšana- kas ir pareizi un kas nepareizi. L. Kolbergs ir izveidojis sešus morālās domāšanas attīstības posmus:
1) Pirmskonvenciālā domāšanas tipa pirmais posms- bērns ievēro likumus, lai nesaņemtu sodu to neizpildīšanas gadījumā.
2) Pirmskonvenciālā domāšanas tipa otrais posms- bērns ievēro likumus, ja viņam no tā ir kāds tūlītējs labums.
3) Konvenciālās morālās domāšanas pirmais posms- cenšas būt “labs bērns”, dara to, ko tuvākie uzskata par pareizu.
4) Konvenciālās morālās domāšanas otrais posms- ievēro likumus, jo tā ir jādara.
5) Postkonvencionālās morālās domāšanas pirmais posms- cilvēks apzinās atšķirības starp dažādām sociālkulturālajām vidēm. Morālā domāšana izmainās uz abstraktākiem jēdzieniem.
6) Postkonvencionālās morālās domāšanas otrais posms- cilvēks seo augstākām, universālām ētiskām un morļām vērtībām.
Jauniešu vecumā attīstās tie konvenciālā morālā domāšana, bet arī daudzi pieaugušie vēl joprojām domā šajā līmenī.
Jaunieši arī attīsta spēju pievērsties savai pašrealizācijai. A. Maslova piramīdas modelis ir priekšnosacījumi, kas nepieciešami, lai indivīds spētu atklāt, pilnveidot un realizēt savu sūtību un spējas. Maslovs īpasi uzsver pašcieņas attīstību, kas veicina pašvērības noteikšanu.
Kopumā ņemot, jaunība- posms no pubertātes sākšanās, līdz fiziski, emocionāli, garīgi, finansiāli nobriedušam indivīdam, ir ļoti daudzslāņaina un sarežģīta. Milzīga ietekme ir sociālkulturālaijai videi, pat dzimumu domāšanas attīstībā. Lai gan var vilkt aptuvenas vadlīnijas, pēc kurām izšķir pubertātes posmus, tomēr, katrs indivīds ir unikāls, un tā attīstību ietkemē neskaitāmi ārēji un iekšēji faktori, u kuriem katrs var reaģēt citādāk.
…
