Audzināšanas principu salīdzinājums

Dauge
1. Humanitātes princips – audzināšanas centrā ir bērns, un audzinātājs savu audzināšanas darbu realizē, balstoties uz viņa uz āru vērstajām enerģijām, tieksmēm, interesēm, uz viņa gribas virzienu.
2. Aktivitātes un pašdarbības princips – bērnam jānodrošina patstāvīgas attiecības ar dzīvi, neatlaidīgi veicot tās uzstādītos mazos un arvien lielākos objektīvos uzdevumus; jāļauj bērnam pašam pārvarēt šķēršļus un grūtības, tādējādi vingrinot, attīstot un norūdot savus spēkus. Audzinātāja funkcija – izvirzīt stingras, lietišķas prasības.
Špona
1. Mērķtiecība – Visu audzināšanas darba saturu un organizāciju virzīt uz kopējo mērķi – veidot brīvu, patstāvīgu un atbildīgu personību. Pedagogam skaidri jāapzinās audzināšanas mērķis. Šis princips balstās uz cilvēka vajadzību pēc sasniegumiem, pēc prieka, kas viņu gaida nākotnē.
2. Balstīšanās uz pozitīvo cilvēkā – nodrošināt iespēju cilvēka brīvai, personīgi nozīmīgai, pozitīvai darbības izvēlei. Atklāt bērna pozitīvās, stiprās puses. Audzinātājam jātic labajam katrā audzēknī. Pieaugušo prasībām jābūt objektīvām, stimulējot pozitīvo un bremzējot negatīvo rīcību, tām jābūt izteiktām smalkjūtīgi, neaizvainojot. …