Pirms sākt pildīt šo eksāmena uzdevumu, man bija jāizvēlas tos 3 autoru darbus, kurus es izlasīšu. Un es nolēmu nelasīt D.Preta grāmatu, jo, kā Jūs teicāt, tajā daudz ko nevar attiecināt uz mūsu valsts situāciju, bet sākt ar R. Andersones darbu. Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir mūsu LU profesores darbs (uzskatu, ka viņai ir tuvas Latvijas izglītības problēmas) un otrkārt, tāpēc, ka es jau izlasīju un biju ļoti apmierināta ar viņas monogrāfiju „Pusaudžu sociālo prasmju veidošanās”. Un es nenožēloju savu izvēli!
Iepazīstoties ar R. Andersones grāmatu „Izglītības un mācību priekšmetu programmas” jau ievadā mani uzrunāja autores zināšanu, prasmju un attieksmju pamata tālākai attīstībai salīdzināšana ar strautu. Viņa raksta: „Šis pamats nav kaut kas monolīts un viengabalains. Tas ir kā strautiņš, kas iztek no neliela avota un savā tecējumā pāraug par plašu un brīnišķīgu upi, kas ietek okeānā, ko saucam par dzīvi. Kā veidojas ceļš no avota – bērnības – līdz dzīves okeānam, to zināmā laika posmā – strauta tecējumā – skolas posmā – var plānot un vadīt.” (1., 4.) Un profesore norāda, ka šo dzīves strauta gultni skolas posmā iezīmē tieši izglītības un mācību priekšmetu programmas. Es tam pilnīgi piekrītu! Es jau ilgus gadus strādāju ne tikai ar skolēniem, bet arī ar pieaugušajiem. Vadot dažādus kursus, individuālās nodarbības, skolai sagatavošanās pulciņus, es pārliecinājos, ka sasniegt labus rezultātus nav iespējams bez konkrēta plāna, mērķiem un satura. Tas ir ļoti svarīgs posms pirms sākt jebkuru izglītojošo darbību.
Savā darbā R. Andersone ne tikai daudz citē ārzemju zinātniekus, bet arī raksta par mācību priekšmetu programmu izveides pirmsākumiem Latvijā. Viņa raksta, ka jau 1916.gadā „vispilnīgāk un izsmeļošāk bija izstrādāta metožu (ieteikumu, piezīmju, padomu) daļa.” (1., 13.) Bet grāmatas 4.nodaļā profesore norāda, ka „Mācību metodes salīdzinoši nesen ir iekļautas mācību programmās. Līdz šim tā ir bijusi skolotāju darba virtuve – kādā veidā mācīt skolēnus un kādā veidā notiek skolēnu mācīšanās.” (1,129.) …
