Pedagoģiskās saskarsmes īpatnības pirmsskolas skolotāja darbā

Saskarsme – galvenā cilvēka esamības forma. Saskarsme – neatņemams cilvēka raksturojums. Saskarsmes kultūra – neatņemama cilvēces un katras tautas garīgās kultūras sastāvdaļa. Visi cilvēka darbošanās veidi notiek saskarsmes kontekstā. Saskarsme ir reālā, aktuālā garīgās dzīves pastāvēšanas forma.[3.9.]
Cilvēka darbības process rosina psihiskos procesus paškustībai un pašattīstībai. Bērnībā darbības motīvs ir prieks, ko bērns gūst no paša darbības procesa – rotaļām. Darbība ir saistīta ar saskarsmi. Saskarsmes vajadzība bērnam ir tikpat aktuāla kā izziņa un darbība.[1.] Es uzskatu, ka rotaļas vislabāk attīsta bērnu intelektuālos un kognitīvos procesus. Grupā bērni vislielāko laika daļu pavada rotaļājoties. Rotaļājoties bērni apgūst paškontroles iemaņas, kuras vēlāk būs nepieciešamas ikdienas situācijās. Rotaļas vislabāk palīdz bērniem komunicēties saskarsmē ar citiem. Tajās bērni atveido to, ko ir novērojuši: audzinātājas vai ārsta izturēšanos pret viņiem, pircēju un pārdevējas savstarpējās attiecības, tēva vai māmiņas izturēšanos. Rotaļas gaitā bērns tuvojas pieaugušo dzīvei, maksimāli ievērojot noteiktu loģiku: tā, piemēram, rotaļā, kurā tiek atveidoti vecāki, zēns nekad neuzņemsies māmiņas lomu.…