Platona un Aristoteļa audzināšanas uzskatu salīdzinājums

Savukārt pretrunas - hedonisms nav pietiekams tikumības pamats, un filozofija tomēr ir visai vāji sagatavota dot skolai, izglītības sistēmai skaidru, ar mākslas līdzekļiem izteiktu tikumības pamatojumu.[7]
Alternatīva ir izveidota sen – tā ir reliģija. Eiropai un Latvijai raksturīgās kristīgās vērtības ir labi aprakstītas dažādos kristīgās ticības variantos. Visas baznīcas kā reliģiskas organizācijas gadsimtiem ilgi izmanto mākslu savu principu, vērtību sistēmu izplatīšanai. Pašlaik tas ir labākais variants sabiedrības stabilizācijai un tikumības veidošanai.
Es secināju, ka dažreiz katram no mums jāaizdomājas par savu rīcību un jāiemācās objektīvi vērtēt ne tikai citus, bet arī sevi. Katram skolotājam tāpat kā jaunajam filozofam vienmēr būs sava pieeja un audzināšanas metodes, jo visi mēs esam dažādi, ar saviem uzskatiem un spējām, taču mērķim jābūt vienādam – iemācīties izdzīvot grūtos laikus, veicināt sadarbības garu un paaugstināt ne tikai savu baudas līmeni, bet arī rūpēties par sabiedrības labklājību un attīstību. Ja domāsim pareizi, tad arī pareizi rīkosimies, jo domas pievelk apstākļus.

…