Darba teorētiskajā daļā, balstoties uz pedagoģijas un psiholoģijas atziņām, izstrādāts teorētiskais pamatojums par karjeras izglītību pamatskolā, profesionālo identitāti un pusaudžu profesionālās identitātes īpatnībām.
Empīriskajā pētījumā apkopoti un analizēti iegūtie dati par pusaudžu profesionālo identitāti. Balstoties uz pētījuma rezultātiem, izstrādāta metodiskā izstrādne karjeras izglītībā 9. klašu skolēniem, kura sastāv no 10 nodarbībām.
Darbā risināta problēma par pusaudžu profesionālo identitāti.
Darba mērķis: pusaudžu profesionālās identitātes izvērtējums un karjeras atbalsta iespēju noteikšana.
A. Briedis (1999) raksta, ka, strādājot klasē ar skolēniem, veiksmīga saskarsme un pozitīvs mācību rezultāts ir atkarīgs no skolotāja attieksmes pret skolēnu kā partneri, no tā, kā šo attieksmi apzināti vai neapzināti skolotājs pauž vārdos un darbos un no tā, kādas mācību metodes un didaktiskos materiālus skolotājs lieto mācību stundā.
D. Prets (2000) norāda uz to, ka mācīšana ir māksla, tāpat kā izglītības programmas veidošana.
Dz. Iliško (1999) apgalvo, ka mācību vide, kas skolēniem ļauj sajust un noticēt tam, ka viņi paši var izdarīt daudz, labvēlīga un optimistiska gaisotne stundās, kas rada drošības un aizsargātības izjūtu un sniedz iespējas katram bez bažām mēģināt, kļūdīties, mācīties no savām un citu kļūdām – tie visi ir nozīmīgi priekšnosacījumi veiksmīgām mācībām, skolēnu saskarsmes kultūras un vērtībuzskatu attīstībai. Skolotāju pienākums ir varmācīgi neiejaukties bērna jau no dabas ieprogrammētajā attīstības plānā, bet gan veidot vidi, kas dotu iespēju katram bērnam attīstīt savus dotumus viņam piemērotā tempā un laikā, vidi, kas veicina skolēna izaugsmi, uztur skolēna zinātkāri arī pamatskolas posmā, vidi, kas motivē, ļauj izbaudīt intelektuālu atklāsmes un darbošanās prieku
Ļoti būtisks ir jautājums par mācību satura nozīmību, jo pusaudzim ir svarīgi saskatīt mācību materiālu jēgu un noderīgumu. Arī R. Hahele (2006) uzsver, ka šajā procesā būtiska loma ir skolotāja personībai.
Kā raksta A. Grecovs un A. Azbela (Грецов, Азбель, 2006), vispārējs priekšstats par sevi un savu vietu pasaulē ir identitāte. Tā paredz sevis apzināšanās arī kā profesionāļa. Bet profesionālā pašnoteikšanās nav tikai viena momenta izvēle, tā sākas ilgi pirms paša notikuma, turpinās arī pēc tam, profesijas apgūšanas gaitā.
