Secinājumi
Aptaujas rezultāti apstiprināja, ka lielākajai daļai vidusskolēnu ZPD ir obligāti jāizstrādā, tādējādi attīstot spēju un prasmi skolēnos veikt pētnieciskos darbus, kas arī noderēs iegūstot augstāko izglītību, bet skolēni ir pārāk virspusēji informēti par ZPD mērķiem pret pašu tā veidotāju, to, ka Zinātniski pētniecisko darbu kvalitatīvai veikšanai nepieciešams izmantot citu valodas stilu, nekā ikdienas saziņai, kas arī ir jāmācās praktizējoties, šī praktizēšanas iespēja tiek dota veidojot ZPD, jo zinātniskas valodas specifika ne visiem skolēniem ir saprotama un bieži interneta dēļ, skolēni, izmantojot priekšā dotu faktu kopumu, to neapgūst.
Darba hipotēze apstiprinājās daļēji: ZPD izstrādes iespējas palielina tehnoloģiju attīstība- interneta pieejamība un tajā iegūstamā informācija, bet tas tikai palielina izstrādes iespējas, komplektā ar to nenāk prasme atlasīt derīgu materiālu.
Interneta meklētājos ir viegli pieejama informācija, arī zinātniska rakstura materiāli, bet meklētāji to nepiedāvā kā primāro, skolēnam pašam ir jāveic nopietna faktu atlase, kas bieži vien tieši laika trūkuma dēļ tiek izdarīta pavirši vai arī netiek vispār, tādējādi netiek sasniegti tie mērķi, kurus paredz metodika un skolēnu ZPD nolikums.
Interneta meklētājos viegli pieejamā informācija stimulē darba veikšanu pavirši, un rada ilūziju, ka darbošanos var atlikt līdz termiņa beigām. Novērojums parādīja, ka kvalitatīvu un zinātniska rakstura materiālu atrast nemaz nav tik viegli, darba veicējam pašam ir jāmāk saredzēt mazs derīgas informācijas kopums, lielā nederīgā faktu sajaukumā un pēc tam to interpretēt savā skatījumā.
Veicot darbu, autora hipotēze, ka iespējas veidot ZPD ir palielinājušās, apstiprinājās daļēji, iespēja palielinās, bet arī mūsdienās pieaug paviršu darbu veidošana, jo ir radusies ilūzija, ka darbu izveidot ir dažu stundu darbs. Tas notiek jauno iespēju dēļ , kuras piedāvā internets, tātad darba gaita pierādīja, ka jaunas iespējas dod ne tikai acīmredzamus ieguvumus, bet arī blakusefektu, kura ietekmi uz personību attīstību varēs objektīvi novērtēt tikai pēc gadiem, kad šodienas skolēni praksē parādīs izglītības nozīmi savas karjeras veidošanā.
Skolēnu iespēja izstrādāt ZPD teorētiski ir palielinājusies, bet praktiski nepietiekamu skolēnu prasmju un dabīga cilvēciska slinkuma dēļ internets stimulē iespējas neizmantošanu, skolēns ir gatavs veikt minimumu, nevis maksimumu. Neesot informētam, ZPD var sajaukt ar referātu, konspektu vai kopsavilkumu. Neizprotot ZPD nozīmi, mērķi, tādējādi nepilnīgi vai vispār neapgūst pētnieciskās iemaņas, zinātniskas domāšanas specifiku un zinātniskas valodas stilu.
…
