17. un 18.gadsimta pedagoģiskā doma

1. 17. gs. Izcilais pedagogs Jans Amoss Komenskis. Viņa uzdevums pedagoģiskās domas attīstībā.
Jana Amosa Kamenska dzīves ceļš (1592 - 1670)
Dzimis Morāvijā. Mācījies čehu brālības skolā, studējis Harbinas un Heidelbergas universitātē.
J. A. Komenskim pieder daudzi darbi. Nozīmīgākie pedagoģijas aspektā: „Lielā didaktika”, „Redzamā pasaule attēlos”, „Atvērtās durvis valodām” un citi.
Filosofiskie uzskati.
Pasaules uzskats veidojās feodālisma sabrukšanas un kapitālisma veidošanās laikmetā. Viņš uzskatīja, ka pasauli radījis Dievs, bet pēc tam tā attīstās pēc saviem likumiem. Izziņu viņš izprata kā domāšanas procesu, eksistējošā izzināšanu. Cilvēkam jāgatavojas aizkapa dzīvei, bet viņam jābūt laimīgam arī šajā pasaulē.
Pedagoģiskie uzskati.
Pedagoģiskie uzskati izklāstīti galvenokārt grāmatā „Lielā didaktika”. Galvenais pedagoģiskais princips – dabatbildības princips. No tā izriet didaktikas principi. Svarīgs atklājums ir klašu stundu sistēma. Vispārējo izglītību viņš saprata kā prāta, jūtu, estētisko, fizisko, tikumisko komponentu harmonisku attīstību. Skola – cilvēciskuma laboratorija. Uzskatīja, ka cilvēkam atbilstoši viņa vecuma īpatnībām jāiziet septiņi izglītības posmi. Mācīties jāsāk dzimtajā valodā.
MĀCĪBU METODE JĀPĀRVĒRŠ MĀKSLĀ.
Cilvēkam izglītošanās jāsāk dzīves pavasarī ,t.i., bērnībā, jo bērnība līdzinās pavasarim, jaunība - vasarai, brieduma gadi - rudenim, vecums - ziemai. Viss, kas paredzēts mācīšanai jāsadala, atbilstoši vecuma pakāpēm tā, lai tiktu mācīts tikai tas, kas piemērots attiecīgā vecuma cilvēka uztverei.
…