Tas ir laiks, kad bērns savā attīstības līmenī ir spējīgs ielūkoties gan savā iekšējā pasaulē, gan arī pieaugušo pasaulē. Šis ir strauju svārstību periods, kurā vērojama pretrunīga uzvedība.
Šajā periodā ( pēc Ē. Eriksona domām ) bērnam ir vajadzība būt gan atkarīgam, gan pilnīgi neatkarīgam no pieaugušā. Bērna rīcība ir pretrunīga. Kādu mirkli viņš var būt bērnišķīgs, dažreiz darbīgs un otru respektējošs, bet citreiz viņa uzvedība var būt destruktīva. Bērnam rodas visdažādākās vajadzības, kuras viena otru pakāpeniski nomaina. Vajadzības liek bērnam ķerties pie to apmierināšanas, t.i., liek darboties iepriekš nedomājot par sekām.
1.2. Motīvu attīstība
Pirmskolas vecuma beigās bērna rīcība kļūst vairāk apjēgta un apdomāta. To raksturo motīvu izveide un pārkārtošanās.
Šajā vecumā bērnam nozīmīga kļūst vajadzība ar patstāvīgu darbību apliecināt sevi, savu neatkarību un varēšanu. Bērns to parāda darbībās ar priekšmetiem un lietām, rotaļu darbībās, produktīvās darbībās un saskarsmē ar citiem.…