Tualete ir vieta, kur cilvēki kārto savas fizikālās vajadzības un higiēnas jautājumus.
Agrāk tualete kā atsevišķa telpa cilvēkiem nemaz neeksistēja.
Senāk fizioloģisko vajadzību kārtošanai cilvēki izmantoja kādu klusāku dabas nostūri, tomēr jau antīkajā pasaulē bija sastopami mūsu tualetes priekšteči, piemēram, šajā bildē redzama senās Turcijas pilsētas Efēzas tualete.
Ja ielūkojamies vēsturē, tad atklājas, ka samērā ilgu laiku sanitārie un higiēnas jautājumi mūsu priekštečus nesatrauca. Eiropas pilsētās samazgas un atkritumus gāza ārā tieši pa logu. Pat lepnajā Versaļā XVIII gadsimtā balkoni un tuvējie krūmāji tika izmantoti dabisko vajadzību kārtošanai.
Tualetes pods
Par tualetes poda priekštečiem varam uzskatīt marmora naktspodus, ko piedāvāja īpaši smalkiem viesiem Francijā un parastos krēslus ar speciāli izveidotām atverēm, ko lietoja Vācijā.
Tualetes pods, kādu mēs to pazīstam tagad - ar sēžamo daļu un ūdens tvertni izdomāja anglis Tomass Kreppers (Thomas Crapper (1837-1910) ). Uzņēmīgais anglis, kas sākotnēji strādāja par santehniķi Čelsijā, izveidoja savu kompāniju, un pavisam drīz ar santehnikas ierīcēm apgādāja Bekingemas un Vindzoras pili. Santehnikas attīstības vēsturē paliekošu vietu Krepperam nodrošināja arī tas, ka viņš izdomāja dozētu un ekonomisku ūdens padevi no tvertnes. Drīz pēc tam santehnikas ražošana sāka attīstīties arī citās valstīs. Parādījās dažādu modeļu podi, pisuāri, bidē. …
