Varas attiecības caurauž visdažādākās sociālās realitātes sfēras- politiku, ekonomiku, tiesības, tās izpaužas arī sabiedrības mikrovides psiholoģijā. Tomēr tieši politikā varas jautājums ir centrālais. Vienlaikus politiskās attiecības ir iekļāvušās pašā sabiedrības dzīves spektrā.
Pašlaik Latvijā politiskā vara ir galvenokārt līdzeklis, kuru izmanto tie, kam pieder ekonomiskā vara, lai īstenotu savu interešu aizstāvību. Vara acīmredzami dominē atsevišķās sabiedrības attiecībās, bet izplatījusies vairāk vai mazāk tā ir praktiski visā sociālajā realitātē- arī izglītībā, mākslā, sportā.
M. Vēbers uzskata, ka vara ir indivīda vai cilvēku grupas iespējas īstenot savu gribu kopīgā darbībā, pat ja visi pārējie šo aktivitāšu dalībnieki pretojas svešās gribas izpausmēm. Viņš izvērsis savu varas izpratni politiski tiesiskā aspektā, aprakstot trīs galvenos varas tipus: harsimātiskā vara balstās uz līdera ārpus racionālām glorificētām spējām tieši emocionāli pakļauj citus, arī lielas cilvēku masas, racionāli legālā vara balstās uz “ ārpus personiskiem” likumiem, tradicionālā vara balstās uz ticību tradīcijas likumīgajam pamatojumam, uz konservatīvisma spēku.
Vēbera valsts socioloģijas ir cieši saistīta ar sociālās darbības kategoriju. Valsts socioloģijas galvenā sastāvdaļa ir leģitīmā varas tipoloģija. Tādejādi, varas un pakļautības procesā pastāv savstarpēja ekspektācija: tas, kurš komandē, gaida, ka komandas tiks izpildītas, bet tie, kurus komandē gaida, ka komandām būs vēlamais raksturs.
Vēbers izdalīja trīs vadīšanas un pakļaušanās tipus.…
