Katram no mums kā indivīdam ir savas vērtības. Vienas mēs vērtējam augstāk, citas – mums nav tik svarīgas. Tomēr jebkurā gadījumā, lai arī pie kādas sociālā slāņa mēs nepiederētu, mums ir vērtības. Svarīgs faktors ir tas, ka vērtības var atšķirties starp dažādu kultūru indivīdiem, kā arī vērtības var mainīties arī līdz ar vecumu, proti, tas, kas kādam indivīdam bērnībā iespējams bija ļoti vērtīgs, tagad tāds vairs nav.
Līdz ar to šī referāta mērķis ir uzzināt un izanalizēt manu vienaudžu vērtību sistēmu.
Referāta analīzē tiks izmantoti 100 cilvēku aptaujas (speciāli šim referātam izveidota) rezultāti. Tika apjautāti 50 veinaudzes un 50 vienaudži, lai noteiktu – kāda ir to vērtību sistēma un noskaidrotu vai pastāv būtiskas atšķirības divu dažādu dzimumu vērtību sistēmās.
Katra cilvēka garīgā dzīve ir daudzveidīga: tajā ir savītas jūtas, prāta apsvērumi, vērojumi, apcere, pārdzīvotais, kā arī pieredzē iegūtais. Tomēr šajā noskaņu daudzveidībā iezīmējas kaut kādas vadlīnijas. Ne velti tādi filozofi kā Kants, vēlāk jaunkantieši un daudzi citi filozofi ir par tām sprieduši. Reizēm šīs vadlīnijas tika apzīmētas kā augstākā labuma jēdziens, citkārt tās tika sauktas par augstāko mērķi, pēc kura tiekties, lai dzīvei būtu jēga un lai cilvēks dzīvotu saskaņā.
Mūsdienās augstākā mērķa un labuma izteikšanai parasti mēdz lietot vērtību jēdzienu. Vērtības izsaka zināmu pilnību, ideālu modeli, kas virza katra cilvēka darbību, iezīmējot viņa jēgpilnās vajadzības. Vērtīgais ir tas, pēc kā cilvēks tiecas savā cilvēcisko vajadzību apmierināšanā, ko apzina par jēgpilnu un kas nodrošina pilnvērtīgu dzīvi sev un sabiedrībai.…
