Mērījumi, skalas, indeksi

Nepārtraukti un atsevišķi mainīgie
Nepārtraukti mainīgajiem ir neierobežots vērtību skaits vai īpašības, kas mainās ap kontinuumu. Vērtības var dalīties daudzos mazos pieaugumos, matemātiskajā teorijā ir neierobežots pieaugumu skaits. Piemēram, temperatūra, vecums, ienākumi, noziegumu līmenis un mācīšanās apjoms.
Atsevišķi mainīgajiem ir relatīvi noteikts atdalītu vērtību vai mainīgu īpašību kopums. Atsevišķi mainīgie ietver noteiktas kategorijas. Piemēram, dzimums (sieviete, vīrietis), reliģija (protestants, katolis, ebrejs, musulmanis, ateists), ģimenes stāvoklis (precējies, neprecējies).

Mērījumu četri līmeņi
Precizitāte un līmeņi.
Mērījumu līmeņi attīstās, balstoties uz idejas par atšķirībām starp nepārtrauktajiem un atsevišķi mainīgajiem, un organizē mainīgo tipus, to lietošanai statistikā. Četri mērījumu līmeņi kategorizē mērījumu precizitātes līmeni.
Atbilstošs mērījumu līmenis mainīgajiem ir atkarīgs no: 1) kā pazīme ir konceptualizēta; 2) un no indikatoru tipa vai mērīšanas, ko pētnieks lieto.
Pazīme pati par sevi limitē precizitātes līmeni. Veids, kā pētnieks konceptualizē pazīmi, var ietekmēt, cik precīzi tā tiks izmērīta. Piemēram, temperatūra var būt nepārtraukti mainīga vai arī nepārdomāti novērtēta ar atsevišķu kategoriju (piemēram, auksts, karsts).…