Respondentu skaits un izlases veidi dziļajās intervijās

Teorētiskā izlase kalpo kā palīgs (quide) cilvēku atlasei intervijām(Glasser and Strauss, 1967). Gatavojoties intervijai, jāmeklē tādi cilvēki , kuri būtu ieinteresēti pētāmajā problēmā. (tēmā) 1 Informātori var tikt atrasti dažādos veidos, vienkāršākais veids ir pēc „sniega bumbas” (snowballing) metodes – kad intervētājs iepazīstinās ar dažiem respondentiem (informants) un lūdz viņus iepazīstināt (ieteikt )ar intervētāju vēl kādu. Kad 20.-30. respondents iesaka kādu jau nointervētā cilvēka vārdu var uzskatīt, ka kaut kāda daļakonkrētas sabiedrības ir izpētīta 2
Bieži vien pētnieks cenšas nointervēt pēc iespējas vairāk respondentu. Grūti noteikt cik daudz cilvēku ir nepieciešams nointervēt kvalitatīvajā pētījumā.3
Dzīves stāstu veidošanas intervijās jāmeklē cilvēki, kuriem ir piemērotākā pieredze. Dzīves stāsta izveidei, labāk izvēlēties respondentus , kuri to dara pirmo reizi.
Respondentu skaits ir atkarīgs no izvēlētā mērķa. Ja respondentu skaits ir neliels , tad grūti ieraudzīt statistiskās likumsakarības starp grupām,kā arī pārbaudīt hipotēzes. Ja respondentu skaits itr parāk liels , tad ir grūti uzrakstīt dziļu interpretāciju. Parasti respondentu skaits ir +/- 10-15 respondenti, šis skaits ir veiksmīgs , dēļ resursiem un laika patērēšanu. Daudz kas atkarīgs no resursiem , kuri ieplānoti intervijas patērēšanai.4

…