Tāpat kā cilvēkam nepieciešama maize, vēl vairāk tam ir nepieciešams Dievs. Svētais Augustīns atzīmē, ka, ja „taisnīgums ir tikums, kas iedala katram savu ... kā lai dēvē par cilvēku taisnīgumu to, kas cilvēkam atņem patieso Dievu?” . Kāds tad ir Dieva taisnīgums? Pāri pār visu tas ir taisnīgums, kas nāk no žēlastības, kurā ne jau cilvēks ir tas, kurš vērš par labu, dziedina sevi un citus, bet gan visu varenais. Baznīca sludina vienlīdzību, kas ir taisnīgu, kā arī Jēzus atzīst visu cilvēku vienlīdzīgu vērtību. Jāatceras, ka patiesais taisnīgums meklējams baznīcā caur Dieva tuvību, savukārt Dieva taisnīgums ir atklājies caur ticību uz Jēzu Kristu, “ Jēzus atzīst visu cilvēku vienlīdzību, ka vienlīdzība attiecas tikai uz pestīšanu, tāpēc nevajadzētu ļaut izjaukt radīšanas kārtību”. Pēc esejas uzrakstīšanas varu secināt, ka taisnīgums pastāv, bet ne visi cilvēki taisnīgumu ievēro. Tie, kas neievēro agrāk vai vēlāk tiek sodīti. Morāle ko vajadzētu iegaumēt- rīkojies tā kā vēlies, bet neaizmirsti par līdzcilvēku vēlmēm. Secinu, ka visus taisnīgumus var sadalīt.Sadalošais taisnīgums starp vienlīdzību un nevienlīdzību mūsdienu sabiedrībā ir sāpīga tēma, ka taisnīga sadale starp sociālajām grupām 21.gadsimtā nepastāv, ka patiesais taisnīgums meklējams baznīcā ar Dieva tuvību. Protams varu apgalvot, ka taisnīgums bija, ir un būs dalīts visās dzīves situācijās, jo viena patiesa taisnība tomēr pastāv. No sengrieķu zinātnieka un filozofa Aristoteļa noprotams, ka taisnīgums ir pārāks par citām tikumiskajām īpašībām, jo viņš apgalvo, ka „ taisnīgums ir visu tikumu kopums, un tikai taisnīgs cilvēks ir īsti krietns. ” Paldies filozofam par patiesākajiem vārdiem.
…
