Nobeigums
Maģistra darbā pētīti jautājumi, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu sporta, kā arī citos publiskos pasākumos no organizatoriskā un tiesiskā viedokļa. Pētījuma mērķis ir sasniegts un izvirzītie uzdevumi tika izpildīti. Izvirzītā hipotēze – pieņēmums, ka nepieciešams precīzi noteikt veicamās darbības, tās veicošos subjektus, to tiesības, pienākumus un atbildību atbilstoši demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipiem ir pierādījusies. Par to liecina pētījuma gaitā konstatētās problēmas, kas saistās ar sporta sacensību norisi.
Pētījuma praktiskā un teorētiskā nozīme. Maģistra darbā pakāpeniski tika apskatīti jautājumi par sabiedrisko kārtību un drošību, publiskiem pasākumiem un masu nekārtībām, sporta pasākumiem tā lomu sabiedrībā, tiesībaizsardzības iestāžu lomu drošības un kārtības nodrošināšanā un Kārtības policijas uzdevumiem šajā kontekstā. Tas tika pamatots ar likumiem un tiesiskiem aktiem, kā arī personīgo pieredzi. Pētījumā ir apzinātas tikai nedaudz no tām problēmām, kas pastāv likumdošanā un policijas darbībā, nodrošinot sabiedrisko kārtību sporta pasākumos. Sporta sacensībām ir ļoti daudz un dažādi veidi. Pētījumā tika minēti vairāki to klasifikācijas veidi. Ar laiku uzkrājas pieredze par dažādiem publiskiem pasākumiem un iespējamām masu nekārtībām, pasākumu dalībnieku uzvedība kļūst prognozējamāka. Šāda sporta pasākumu izvērtēšana pirms darbības ir ļoti svarīga tālākai pasākumu plānošanai un koordinācijai.
Izpētes gaitā tika izdarīti sekojoši secinājumi:
1. Analizējot sabiedriskās kārtības būtību, tika secināts, ka praksē tai jāizpaužas kā līdzsvaram starp cilvēku tiesībām un brīvībām, nevis tikai kā iemeslam, lai liegtu veikt kādas aktivitātes. Svarīgi tiesību normu piemērošanas procesā sekot līdzi, lai netiktu aizskarts pasākuma mērķis. Ja pasākuma mērķis ir ļaut cilvēkiem baudīt sporta sacensības un paust savus uzskatus par notiekošo laukumā, tad būtu nepareizi sabiedriskās kārtības interešu dēļ ierobežot jebkuras līdzjutēju aktivitātes.
2. Svarīga nozīme sporta pasākumu nodrošināšanā ir iesaistītā personāla sagatavotība. Uz doto brīdi personām, kas iesaistās sabiedriskās kārtības uzturēšanā, netiek izvirzītas nekādas papildus prasības. Publisku svētku un izklaides pasākumu drošības likuma 11.pants būtu papildināms ar daļu, kas noteiktu, ka par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai būtu jābūt izietiem atbilstošiem sagatavošanas kursiem un nokārtotam pārbaudījumam. Līdzīga norma būtu ietverama 13.pantā, attiecībā uz kārtības uzturētājiem. Protams, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai un kārtības uzturētājiem ir izvirzāmas dažāda līmeņa prasības, tomēr būtu jāveic kontrole par to, cik atbilstošas ir to personu zināšanas, kas uzņemas nodrošināt kārtību vietā, kur pulcējas liels cilvēku skaits.
3. Plaši tiek pielietota prakse – iesaistīt sabiedriskās kārtības nodrošināšanā apsardzes darbiniekus. Šī ir tā personu grupa, kurai būtu jānosaka atsevišķu sertifikātu izsniegšanas kārtību, kas ļautu viņiem piedalīties sporta un citu publisku pasākumu nodrošināšanā. Šāda kārtība būtu izveidojama, izdarot atbilstošus grozījumus Apsardzes darbības likumā. Attiecībā uz tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku sagatavošanu, grozījumi būtu izdarāmi arī likumā „Par policiju”, paredzot, ka darbiniekiem, kurus plānots iesaistīt masu pasākumu nodrošināšanā, jābūt izietiem atbilstošiem sagatavošanas kursiem. 5 gadi būtu nosakāms kā šādu kursu derīguma termiņš.
4. Ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību likumdošanai, kas saistīta ar sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanu sporta pasākumu laikā. Nav noteikts, kuros normatīvajos aktos ir norādīta iespēja personai uzlikt liegumu sporta pasākumu apmeklēšanai. Minēto problēmu varētu atrisināt pieņemot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, iekļaujot tajā atsevišķu pantu par līdzjutēju agresīvu vai cita veida nekorektu uzvedību sporta pasākumu laikā, kā arī soda veidu – liegums apmeklēt sporta pasākumus uz noteiktu laiku. Šāds aizliegums varētu tikt formulēts kā tiesiskās sekas un iekļauts Publisku svētku un izklaides pasākumu drošības likuma 14.pantā.
5. Ir aktuāls jautājums par alkohola tirdzniecību izlejamā veidā. Diemžēl likums neparedz iespēju ierobežot alkohola tirdzniecību publisku pasākumu laikā, lai gan tas būtiski samazinātu agresivitātes izpausmju iespējas. Šai situācijai autors piedāvā divus risinājuma veidus. Kā viens no tiem varētu tikt apskatīta iespēja izstrādāt noteikumus, kas paredzētu īpašus nosacījumus attiecībā uz alkohola tirdzniecību publisku pasākumu laikā, ar iespēju noteikt aizliegumu. Sporta spēļu vai koncertu laikā ir visai problemātiski kontrolēt skatītāju alkohola patēriņu, kas var robežoties ar administratīvo pārkāpumu. Tajā pat laikā ir jāatceras, ka skatītāji, lielā skaitā atrodoties alkohola reibumā pēc tam nonāks uz ielām un policijas darbiniekiem var rasties lielas grūtības nodrošināt pārējo iedzīvotāju tiesības.
Kā alternatīva noteikumu izstrādei būtu skatāma sadarbības veidošana ar komersantiem, kas nodarbojas ar alkohola tirdzniecību. Jāņem vērā, ka tirdzniecības vietas, agresivitātes izpausmju gadījumos varētu būt kā viens no mērķiem, uz ko satrakojušies rokgrupas fani vai zaudējušās komandas līdzjutēji varētu vērst savu niknumu.
…
