Mūsdienās izšķir ne tikai bagātus un nabadzīgus cilvēkus, bet arī bagātas un nabadzīgas valstis- tās nosaka pēc globālas sistēmas stratifikācijas. Ja valsts ir bagāta vai nabadzīga, tas nenozīmē, ka visi tajā dzīvojošie cilvēki ir tādi paši, piemēram, bagatā valstī var dzīvot gan bagāti cilvēki, gan vidusšķiras, gan nabadzīgi. Globālā sistēmas stratifikācija notiek starp valstīm, tās salīdzinot.
Viens no stratifikācijas veidiem, kur valstis iedala trīs veidos pēc izaugsmes un politiskās situācijas.
1.Pirmās pasaules valstis. Tās ir industriāli attīstītas valstis kā, piemēram, ASV, Austrālija, Japāna kā arī dažas Eiropas valstis. Šajās valstīs valda demokrātija, un ekonomiskā situācija ir stabila- pašiem savs tirgus.
2.Otrās pasaules valstis. Tādas kā Ķīna, Kuba, Koreja un dažas Eiropas valstis. Šajās valstīs valda komunisms, valdība ir atbildīga par valsts ekonomiku.
3.Trešās pasaules valstis. Šīs valstis raksturo nabadzība un zems valsts attīstības līmenis. Valstī valda autoritārais režīms. Tādas valstis pārsvarā ir atrodamas Āfrikā un Āzijā.
Nākamais pasaules sistēmas stratifikācijas veids ir iedalīts pēc varas. Valstis, kas ir šīs sistēmas augšdaļā pārvalda citas valstis vai valstu grupas. Parasti tā ir militārā vai politiskā vara. Pēc varas lieluma un ekonomiskās situācijas valstis var iedalīt trīs līmeņos:
1.Kodola jeb pamata valstis. Šīs valstis raksturo liela vara pār ekonomisko sistēmu. Bagātas valstis ar augstu attīstības līmeni. (Vācija, Francija, ASV).…
