Entonija Gidensa uzskati par cilvēka apziņu un patību saistībā ar sociālo saskarsmi, to raksturojums un attiecinājums mūsdienu kontekstā.
Sociumu veido cilvēki, kuri savā starpā mijiedarbojas, veicot dažādas darbības. Šie cilvēki veido dažādas grupas jeb sabiedrības, atkarībā no to darbības sfēras, veida. Visas sabiedrības ir sociālas sistēmas, un, tajā pašā laikā, tās veidojas, krustojoties daudzām sociālajām sistēmām, veidojot sociālās saskarsmes. Tomēr runājot par sociālajām saskarsmēm, kā sīkāko, bet tik ļoti nozīmīgo šī “lielā mehānisma” sastāvdaļu ir jāakcentē cilvēks, indivīds. Tāpēc visupirms Entonijs Gidenss piedāvā izprast patību- īpaši refleksīvā darbības veicēja- “es”.
Šajā grāmatas nodaļā viens no galvenajiem jautājumiem, kas caurvij visu aplūkoto un analizēto materiālu, ir par ķermeni, kā darbojošās patības atrašanās vietu un kā tādu, kas pats atrodas noteiktā laiktelpā. Lai atrastu atbildes uz šo un citiem jautājumiem, E. Gidenss mēģina sasniegt vairākus mērķus, pirmkārt, aplūko dažas konceptuālas pamatproblēmas, kas rodas, savienojot galvenos strukturācijas teorijas jēdzienus ar bezapziņas būtības interpretāciju. Izmantojot Ēriksona pētījumus, cenšas attēlot apziņas un bezapziņas caurvīšanās psiholoģiskos pamatus. Taču lielākā darba daļa ir veltīta sociālas dabas jautājumiem, kuri saistās ar ikdienas dzīves rutinēto raksturu. Tāpat, tiek apskatītas izņēmuma situācijas, t.s. “krīzes situācijas”, kurās tiek sagrauta ierastā kārtība, jo kā zināms, cilvēka dzīve un darbība tajā nav skaitliski izrēķināma vai kā izmērāma, izmantojot kādu universālu metodi.
Autora darba mērķis ir teorētiski un racionāli izskaidrot sabiedrības darbību kā tādu, cenšoties analizēt iespējamās situācijas, kuras var rasties tās ietvaros, kā arī izprast šo darbību cēloņus. Lai izpētītu sabiedrību- šo nebeidzami mainīgo un elastīgo organismu- E. Gidenss savā darbā “Sabiedrības veidošanās” ir atvēlējis nodaļu “Apziņa, patība un sociālās saskarsmes”.
