Sociālās kustības

Darbā tiek aplūkoti sociālo kustību principi, kā tās spēj ietekmēt sabiedrības slāņus, kā arī jautājumus ekonomiskajās, politiskajās un sociālajās jomās. Tiek apskatīta sociālo kustību būtība, to veidošanās galvenie nosacījumi un vēsturiskās attīstības posmi. Analizēta sociālo grupu strukturētība, vadīšanas spējas un organizētība, kas pamatā pilda piesaistītāju funkcijas, lai konkrēta sociāla kustība spētu efektīvi pastāvēt un līdzdarboties sabiedrības labā. Sociālās kustības mūsdienās ir aktuāla tēma, kura izraisa diskusijas dažādos sabiedrības slāņos un ļauj katram cilvēkam izvēlēties iespējamos izpausmes veidus. Izmantojot abstraktas prasības un konfrontācijas sociālās kustības attēlo idejas un varbūtības kā efektīvāk risināt problēmas un mainīt lietu būtību. Tādā veidā atsedzot varas institūciju struktūras, kuras citā aspektā netiktu atklātas. Sociālās kustības ir plaši izplatītas ar apjomīgu sekotāju loku un tā galvenā nozīme socioloģijas zinātnē ir spēja ietekmēt visa veida sabiedrības un sociālo slāņu norises gan vietējā mērogā, gan izplatīties globālā skatījumā. Sociālo kustību daudzveidība un plašā atpazīstamība ir lielā mērā atkarīga no plašsaziņas līdzekļiem un to pielietojuma. Mūsdienās moderno tehnoloģiju attīstības laikmetā izplatīt idejas un teorijas ir atvieglināti salīdzinoši ar 19. un 20. gadsimta iespējām. Tas arī ir ietekmējis sociālo kustību dažādību, jo ir iespējams katras kustības ideoloģiju noteikt un definēt detalizēti, izceļot vairākas nianses. Šajā darbā tiek aplūkoti mēģinājumi definēt sociālās kustības kā terminu, kā arī izprast to galveno būtību un lietderību sabiedrības vidē. Apskatīti divi ievērojami sociālo kustību virzieni – feminisms un hipiji, aprakstīta vēsturiskā attīstība un iepazīstināts ar galvenajām idejām un teorijām, kā arī piedāvāts aplūkot terminu definīcijas. Darba mērķis ir iepazīstināt ar sociālo kustību definējumiem, to pamatnozīmi, kā arī piedāvāt apskatīt divus sociālo kustību virzienus.