Runāt par ikdienas dzīvi nebūtu iespējams, ja mums katram nebūtu savs ķermenis. Ķermenim būtu jāpievērš pietiekoši liela uzmanība arī kultūras studijās, jo ar ķermeņa palīdzību mēs varam darīt dažādas lietas.
Tāpat, attiecibā uz cilvēka ķermeni, pastāv dažādi pievilcības faktori, kas mūs un mūsu ķermeni dara pievilcīgu pretējam dzimuma. Tas nozīmē, ka ķermenim ir liela loma savstarpējā komunikācijā un saskarmē. Tieši tāpēc ķermeni var apskatīt gan no bioloģiskā faktora, gan kultūras faktora.
Šajā nodaļā apskatītas ķermeņa un kultūras attiecības, kā arī kultūras lomu cilvēka dzīvē, cilvēka dabiskos instinktus.
Kultūras nozīmes – idejas, attieksmes un simboli – var tikt uzskatīti par noteicošajiem cilvēka dzīvē. Tiek izteikts viedoklis, ka bez kultūras impulsu sūtīšanas, cilvēks savu dzīvi dzīvotu „vētraini, nežēlīgi un īsi”. Viens no šīs domas lielākajiem atbalstītājiem bija Zigmunds Freids. Vārds, kuru viņš izmanto, lai aprakstītu tās kultūras normas un vērtības, kas ierobežo seksuālo dabu un vielmaiņu galaproduktu izdalīšanu, ir „civilizācija”. Pēc Freida – civilizācija balstās uz atteikšanos no steidzama instinktuāla apmierinājumu. Citiem vārdiem, kultūras normas un vērtības liek cilvēkiem atmest dabisko interesi par gadījuma seksu, nereglamentētu defekāciju un urināciju, kā arī dažādas vardarbības aktivitātes. Viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas liek domāt par šādām darbībām, ir mūsos izveidojusies sajūta – kauns. Civilizācija ir tā, kas ieaudzina mūsos domāšanu, kas liek mums izjust kaunu, darot kādas lietas. Šādā veidā civilizācija (mūsdienās civilizācijas vārda vietā būtu jālieto termins – kultūra) ieņem nozīmīgāku vietu, kontrolējot mūs, tāpēc, ka tā piesātina mūs ar morālo domāšanu par to, kas ir labi un kas slikti.
…
