Tas īpaši attiecas uz Latviju, jo šeit attīstības un labklājības līmenis ir viens no zemākajiem ES. Šis kritērijs izriet arī no Latvijas 2030 mērķiem, kā arī no projekta „Valsts konkurētspējas novērtējuma un ilgtspējīga valsts konkurētspējas uzraudzības modeļa izstrāde” (VKN), kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir būtisks konkurētspējas iznākuma rādītājs. Latvijai ir būtiski, lai tiktu saglabāts kohēzijas politikas sākotnējais mērķis - izlīdzināt attīstības atšķirības ES - un lai kohēzijas finansējumu saņemtu mazāk attīstītie ES reģioni.
5) Kāda ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas loma politikas veidošanā ES?
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja īsteno padomdevēja funkcijas Parlamentam, ES Padomei un Komisijai. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt dažādu sociālo un ekonomisko interešu pārstāvību ES (piemēram, darba devējus, darba ņēmējus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ražotājus, pārvadātājus un patērētājus utml.). Komitejas loma ir konsultatīva – ES līgumos noteiktos gadījumos ES Padomei vai Komisijai jākonsultējas ar komiteju, kamēr citos gadījumos ES Padome, Komisija un Parlaments to var darīt brīvprātīgi.
Reģionu komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību un reģionālo varas iestāžu interešu pārstāvību ES. Tāpat kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, arī Reģionu komitejai ir piešķirta konsultatīva loma. ES Padomei un Komisijai ES pamatlīgumos noteiktos gadījumos ir jākonsultējas ar Reģionu komiteju. Tomēr ar to var konsultēties arī citos gadījumos, īpaši, ja jautājums ir saistīts ar pārrobežu sadarbību. Reģionu komiteja ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli ES politikas un likumdošanas izstrādes procesā. Saskaņā ar ES pamatlīgumiem, Komisijai, Parlamentam un ES Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni.
…
