Nākamā federālisma pazīme, kas īpaši izteikta pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir tā sauktā Eiropas Savienības prezidenta amata izveidošana. Tas reizē ir arī Eiropadomes prezidenta amats. Līdz Lisabonas līguma pieņemšanai šo funkciju daļēji pildīja Eiropas Savienības prezidējošās valsts galva. Arī federālisti paredz vienu un konkrētu federācijas pārstāvi.
Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas Eiropas Savienībai ir Augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās. Šo amatu ieņem Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Kopš šī brīža Eiropas Savienībai būs vienota nostāja ārpolitikas un drošības politikas jomās. Līdz šim dalībvalstu nostāja bija dalīta. Arī šī ir viena no federālisma pazīmēm, jo nu Eiropas Savienībai ir vienota nostāja ārpolitikas jautājumos, kas to vēl vairāk tuvina valsts pazīmēm.
Tāpat līdzīgi kā federācijā, arī Eiropas Savienībā ir likumi, kas attiecas uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tajā pašā laikā katrai nacionālajai valstij ir savs pamatlikums. Gan Eiropas Savienības kopējie likumi, gan valstu konstitūcijas neizslēdz viena otru, tās abas eksistē paralēli. Šāds modelis ir ASV. Ir likumi, kuri katrā štatā ir atšķirīgi, tomēr ir arī tādi, kuri darbojas visā valstī vienādi.
Šīs, manuprāt, ir būtiskākās federālisma pazīmes, kas redzamas Eiropas Savienībā. Uzskatu, ka federālisma pazīmes īpaši izteiktas un redzamas kļuvušas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.
…
