Secinājumi
Tuvāk aplūkojot federālisma teorijas izpausmes, tās iezīmes, ko federālisti uzskata par nepieciešamām federālas valsts izveidošanai, apskatot šīs pazīmes Eiropas Savienības kontekstā, kā arī caurskatot tās īpašības, kas Eiropas Savienībai trūkst, lai tā kļūtu federāla, secinu, ka Eiropas Savienība tikai daļēji var tikt uzskatīta par federālu.
Eiropas Savienībā ir saskatāmas tādas federālisma izpausmes kā divu līmeņu valdības esamība – pārnacionālo institūciju un nacionālo institūciju eksistēšana; Eiropas Savienībā pastāv brīvprātīgas iesaistīšanās un izstāšanās princips, tāpat arī brīvprātīgas varas nodošanas princips; vienu no Eiropas Savienības institūcijām – Eiropas Parlamentu – ES iedzīvotāji ievēl tiešās vēlēšanās un šī institūcija ir atbildīga vēlētāju priekšā; Eiropas Savienībā darbojas likumi, kas attiecas uz visām dalībvalstīm, tajā pašā laikā tie neizslēdz nacionālos likumus; ir izveidots Augstākā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas lielās amats, kas paredz ES kopēju ārpolitikas veidošanu; tika izveidots Eiropadomes prezidenta amats, kas savā ziņā līdzinās federācijas vadītāja amatam, jo pārstāv ES kā vienota veseluma viedokli un nostāju sarunās ar pasaules valstīm; ir zināma saskaņa un identitātes sajūta ES iedzīvotāju vidū; ir daži konstitucionālie dokumenti.
Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai, lai tā kļūtu par federāciju trūkst vienotas konstitūcijas. Lai arī pastāv zināma identitātes sajūta dalībvalstu iedzīvotāju vidū, to nevar saukt par Eiropas demos; trūkst tautas vēlēta prezidenta; politika ir pārāk atkarīga īpaši no lielo un spēcīgo dalībvalstu viedokļa attiecīgajā jautājumā; tāpat ES nevar pielietot savu varu atsevišķās jomās, jo tai pieder vara tikai tajās jomās, ko tai deleģējušas dalībvalstis.
Šaubos par to, ka Eiropas Savienība kādreiz varētu kļūt par izteikti federālu valsti. Pirmkārt, trūkst kāda spēcīga virzītāja, kas strikti iestātos par federācijas nepieciešamību. Tā kā tāda nav, ES netiek apzināti virzīta federatīvā gultnē. Tas, ka vairākas pazīmes tiešām atbilst federālas valsts modelim, manuprāt, ir tikai likumsakarība. Galu galā likumi un nosacījumi Eiropas Savienībā tiek veidoti vadoties no konkrētās situācijas, meklējot noteiktas problēmas risinājumu. Tas, ka šis risinājums atbilst un saskan ar federālistu teoriju ir tikai sakritība, nevis pārdomāta virzība. Līdz ar to cita jautājuma risināšanas rezultātā, iznākums, iespējams, vairāk atspoguļos iztergovernmentālās, transakcionālisma vai neofunkcionālisma pieejas pazīmes. Līdz ar to, šobrīd pilnīgi droši varu apgalvot, ka Eiropas Savienība nav federācija.
…
