Demokrātijas jēdziens pagātnē un mūsdienās

Pirmo reizi demokrātisks režīms tika īstenots 5. gs. p.m.ē. Senās Grieķijas pilsētvalstī – Atēnās, kur Kleistēna vadītās sacelšanās laikā tika padzīts tirāns Hipijs. Senie grieķi ar jēdzienu demokrātija saprata tautas (demos) varu (kratia). Atēnās tiesības piedalīties polisas pārvaldē bija to pilsoņiem, piedalīties pārvaldē nedrīkstēja sievietes un vergi. Demokrātija pirmkārt Atēnās tika izprasta ar vairākuma varu, nepastāvēja izpratne par pilsoni, kā par atsevišķu indivīdu. 1Atēnieši neapšaubāmi demokrātiju izprata kā veidojumu pilsētvalsts ietvaros. Demokrātiska pārvalde tika ieviesta arī Romas republikā, kurā funkcionēja Senāts, Tautas Sapulce un Konsuli, kuri pildīja izpildvaras funkcijas.
Viennozīmīga demokrātijas definīcija nav iespējama. Politikas teorijā demokrātijas jēdziens, tāpat kā „varas”, „brīvības” un „vienlīdzības” jēdzieni, pieder pie apstrīdamajiem jēdzieniem (essentially contested concepts). Vārda etimoloģiskā nozīme ir tautas vara, taču arī vārdu tauta var dažādi interpretēt, attiecinot to uz dažādiem valsts iedzīvotājiem. 2Tāpat ir plašas iespējas interpretēt arī varas jēdzienu.…