Eiropas Savienības institūciju un lēmumu pieņemšanas attīstība no teoriju perspektīvas

1955. gadā Mesīnas konferencē Ogļu un Tērauda kopienas dalībvalstis paziņoja par kopēju nolūku „ apstiprināt Vienotu Eiropu kopēju institūtu attīstīšanas ceļā, pakāpeniski saliesējot nacionālās ekonomikas, izveidojot kopēju tirgu un pakāpeniski saskaņojot sociālo politiku.
Beļģijas ārlietu ministra P.G.Spāka, kurš ieņēma Ž. Monē vietu, vadībā tika organizēts komitejas darbs, komitejā darbojās seši Ogļu un Tērauda kopienas dalībvalstu ārlietu ministri. Spāks vairakkārt uzsvēra, ka šīs komitejas dalībnieki nav pieļāvuši kļūdu cenšoties esošās integrālās iespējas pavirzīt uz priekšu. Pieturoties pie funkcionālisma idejas, visi koncentrējās uz ekonomiskās integrācijas ideju. Šodien tāda notikumu attīstība liekas dabiska un pat paredzama, bet 50- to gadu vidū šis piedāvājums kļuva par īstu inovāciju. Sākās intensīvas pārrunas par kopēja tirgus izveidi un brīvu tirdzniecību. Spāka vadībā 1955. gadā Briselē norisinājās konference, kuras darbība izrādījās produktīva. Pēc konferences jautājumu apspriešana pārgāja augstākā, starpvalstiskā līmenī, kas arī noteica Romas līgumu parakstīšanu 1957. gadā.
Otrais integrācijas stratēģijas etaps paredz vienotas valdības, kuras pārstāvji ir neatkarīgi no nacionālajām valdībām, izveidi. …