Eiropas Savienības integrācija un etniskās minoritātes

Kopumā pētījumi pierādīja, ka Baltijas valstu pilsoņu apmierinātība ar demokrātisko iekārtu gadu gaitā ir pieaugusi, kamēr krievvalodīgi runājošie iedzīvotāji arvien vairāk vēlās pēc „stingrās rokas”.
Izdalot sīkāk, atklājās, ka latviešu, lietuviešu un igauņu vidū autoritārismu vairāk atbalsta tieši gados vecākie cilvēki, kamēr minoritāšu grupu gados vecākie cilvēki autoritārismu atbalsta mazāk. Tāpat tika noskaidrots, ka pilsoņu vidū mazāk autoritārismu atbalsta labāk izglītotie, kamēr krievvalodīgo vidū ir pretēji – personas ar augstāku izglītību vairāk sliecas atbalstīt „stingro roku”. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka augstāk izglītotie krievvalodīgie nespēj pārvarēt pazemojumu par to, ka gadu desmitus tie valdīja pār visām PSRS republikām, bet šobrīd tie ir kļuvuši par minoritāti, kuru tiesības un iespējas ir ierobežotas. Līdz ar PSRS sabrukumu tie ir zaudējuši savu priviliģēto statusu.
Tāpat tika noskaidrots, ka krievvalodīgie, kas sevi identificē ar Latviju, Lietuvu vai Igauniju, autoritārismu neatbalsta, bet krievvalodīgie, kas identificējas ar Krieviju – atbalsta.
Pilnīgi piekrītu rezultātiem, kas parāda, ka gan pilsoņi, gan minoritātes kopumā mazāk atbalsta „stingro roku” esamību, ja tie ir apmierināti ar ekonomisko stāvokli. Uzskatu, ka tas ir pilnīgi normāli un ir raksturīgs arī citām valsts iekārtām, ne tikai demokrātijai – jo cilvēki ir neapmierinātāki ar esošo situāciju, jo vairāk tie tiecas pēc jaunas sistēmas, cerot, ka jaunā iekārta atrisinās problēmas.
Kopumā piekrītu pētījuma rezultātiem. Redzams, ka tie krievvalodīgie, kuri ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, identificē sevi ar šīm valstīm, nevēlas autoritāru režīmu, kamēr tie, kuri nav apmierināti, vēlas pārmaiņas.
…