Politiskie konflikti un intereses Eiropā

Interešu grupas spēlē centrālo lomu visās demokrātiskās politikas sistēmās.
Plurālisms ir klasisks interešu grupu politikas modelis demokrātiskās sistēmās. Galvenā šī modeļa ideja ir atvērta un pieejama politika. Pastāv dažādas grupas, kas veido pārrunas un diskusijas, aizstāv savas intereses, un nekad neviena no tām neiegūst kontroli pilnībā. Plurālistu modeļa galvenā iezīme ir doma, ka opozīcijā esošajām interesēm ir vienlīdzīgas tiesības iesaistīties politiskajos procesos. Tomēr parasti mazas un priviliģetākas interešu grupas triumfē pār lielākām un ne tik labi saorganizētām interešu grupām.
Pastāv tendence pievienoties grupām, kuras darbojas savās interesēs (privātajās), nevis visas sabiedrības interesēs (publiskajās). Lai izvairītos no šādu privāto interešu grupu pieeju politiskajai varai, ir radušies 3 alternatīvi interešu grupu modeļi:
Pirmais modelis nosaka to, ka sabiedrība dalās divās daļās – kapitālostos (bizness) un strādniekos (darbaspēks). Lai sasniegtu vienlīdzīgu varu starp šiem diviem spēkiem, valsts izdod licences un piešķir subsīdijas vadošajiem monopoliem. Biznesa līderi un tirdzniecības kustības ir ciešā saiknē ar valsts pārstāvjiem.
Otrais modelis, kad grupas tiek sadalītas pēc kultūras interesēm, tādām kā valoda, reliģija, nacionalitāte. Mērķis ir veicināt sociālo harmoniju un kulturālo saliedētību sabiedrībā. Šis ir Beļģijas un Šveices dominējošais modelis, kas ir ļoti būtisks Eiropas Savienības kontekstam, kurā valda sociālā sašķeltība starp dažādām valstīm. …