Naturalizācijas process un tā īpatnības Latvijā / ID: 477761

4,49 € В корзину

Добавить в список желаний

В списке желаний

Хочешь дешевле?

Идентификатор:477761

Автор: Jeļena Mihailova (7)

Оценка:

Опубликованно: 28.03.2008.

Язык: Латышский

Уровень: Университет

Литературный список: 14 единиц

Ссылки: Использованы

Рассмотреный период: 2000–2010 гг.

Увеличить просмотр

Содержание

Nr.	Название главы	Стр.
	Ievads	3
1.	Nepilsoņi Latvijā	5
1.1.	Nepilsoņa tiesības, brīvības un pienākumi	5
1.2.	Pilsoņa tiesības un pienākumi	6
2.	Pilsonība	9
2.1.	Pilsonības iegūšanas visparīgie veidi	10
2.2.	Likumiskais pamats pilsonības iegūšanas naturalizācijas ceļā Latvijā	11
2.3.	Naturalizācijas vispārīgie noteikumi	12
2.4.	Naturalizācijas vispārējā kārtībā	13
2.5.	Naturalizācijas iesnieguma pieņemšanas un izskatīšanas kārtība	14
2.6.	Noteikumi par latviešu valodas prasmes, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā	15
2.7.	Kā notiek pilsonības iegūšana naturalizācijas ceļā Latvijā	16
3.	Naturalizācijas pārvaldes juridiskais statuss	18
3.1.	Naturalizācijas pārvaldes mērķi un uzdevumi	18
3.2.	LR Naturalizācijas pārvaldes darba statistika	20
	Secinājumi	21
	Izmantotās literatūras saraksts	24

Фрагмент работы

Latvija atguva neatkarību 1991.gadā, kad stājas spēkā arī bijušais Pilsonības likums un visi bijušie Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī viņu pēcnācēji automātiski atguva pilsonību. Vēsturisko notikumu rezultatā Latvijā ir notikušas lielas parmaiņas iedzīvotāju sastāvā-no Padomju Savienības ir iebraukuši vairāki simti tūkstoši cilvēku un apmetušies uz patstāvīgu dzīvi. 1991.gadā likvidējot PSRS, viņi palika bez pilsonības, kļūstot par bezvalstniekiem.
Savukārt, lai cilvēki nebūtu par bezvalstniekiem, viņam jāpieder pilsonība.
Pilsonība- ir personas tiesiskā un politiskā piederība pie demokratiskas valsts. Šī tiesiskā un politiskā saikne ir noturīga, kas uzliek indivīdam atbildību laikā un telpā. Pilsoņiem valstī ir noteicošā loma. Cilvēku vēlmes ir visai pretrunīgas, kas raksturīgs visām sabiedrībām. Demokrātiskā sabiedrībā pilsoni paši piedalās šo pretrunu risināšana, patstāvīgi darbojoties sabiedrības politiskajā dzīvē. Pilsoņu privilēģija atšķirībā no nepilsoņiem ir tiesības:
vēlēt un tikt ievēlētam Latvijas Republikas Saeimā un pašvaldībās, kā arī Eiropas Parlamentā;
piedalīties tautas nobalsošanā;
nodibināt politisko partiju;
pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu;…

Коментарий автора

Комплект работ:

ВЫГОДНО купить комплект ➞ экономия −5,98 €