Fašisms
Izveidojās 20.gs sākumā Itālijā, kur bijušais sociālists Benito Musolīni sāka vadīt salīdzinoši nelielu pusmilitāru organizāciju, kuras programmas pamatā bija nacionālisms, antiliberālisms un antisociālisms. Fransisko Franko vadītā Spānija un Antonio Salazara pārvaldītā Portugāle ir vēl divi fašisma piemēri. Hitleriskā Vācija bieži tiek dēvēta par fašistisku, tomēr precīzāk būtu to dēvēt par nacistisku, ņemot vērā Ādolfa Hitlera vardarbīgo rasisma antisemītisma politiku.
Fašisms ir protesta ideoloģija, kas sakņojas dažādās 19.gs idejās, kuru izkārtošanu vienotā sistēmā pēc I pasaules kara lielā mērā sekmēja kara radītais posts un saimnieciskais sabrukums, kā arī neatrisinātās politiskās problēmas. Fašisma nostiprināšanos veicināja arī nestabilās demokrātijas vairākās Eiropas valstīs, mazo uzņēmēju bailes no industrializācijas un ražošanas koncentrācijas, kā arī 20.gs 30. gadu saimnieciskā depresija.
Fašisms uzskatāms par idejisku procesu un alternatīvu tām politiskajām vērtībām un doktrīnām, kas valdīja Rietumu civilizācijā kopš Lielās franču revolūcijas. Tāpēc nepārsteidz fašisma piekritēju centieni radīt jauna tipa cilvēku, kuram rūp gods pienākums pret savu valsti vai tautu un kurš ir gatavs ziedoties vispārības labā. …
