Senās Grieķijas politiskā doma

Solons
Solons kļuva pazīstams kā Atēnu politiskās iekārtas reformātors
Solons, līdzīgi citiem septiņiem gudrajiem, pasvītro likuma nozīmi. Likumu trūkums un šķelšanās sabiedrībā ir lielākais ļaunums, kas vien var piemeklēt polisu. Solons saprot likumu kā tiesību un spēka vienību, turklāt, runājot par spēku, viņš saprot ar to polisas, kā veseluma, nevis dažādu konfliktā iesaistīto pušu, spēku.
Solons par savu mērķi izvirzīja sabiedrības samierināšanu, vidusceļa atrašanu, viņš centās kļūt par starpnieku starp bagātajiem un nabadzīgajiem.
Solons atlaida privātos un valsts parādus, atbrīvoja no parādu nastas, jeb veica sisahfiju. Atbrīvojot no parādu nastas, viņš arī uz nākotni aizliedza padarīt cilvēkus personiski atkarīgus pret parādiem. Līdz ar to Solons lika pamatus Atēnu pilsonībai kā indivīdu pienākumu un tiesību vienībai.
Saskaņā ar Atēnu iedzīvotāju mantisko stāvokli, viņš sadalīja to četrās kārtās: pentaksiomendimni, jātnieki, zevgiti un feti. Pirmo trīs kārtu pārstāvji bija tiesīgi ieņemt jebkurus valsts amatus, zemākās kārtas pārstāvjiem bija atļauts tikai piedalīties tautas sapulcē. Līdz ar to Solons ieviesa to, ko var saukt par mēreno cenza demokrātiju, kas kļuva par dizciltīgo un demosa, nabago un bagāto kompromisu (gan tikai pagaidu)
Solons pats sauca viņa radīto politisko iekārtu par eunomia, jeb labu kārtību (einomiju). Taču neviens ar šīm reformām galu galā nebija apmierināts pilnībā.…