Aukstais karš un tā iemesli

Oktobrī Varšavā ieradās Hruščovs un citi Krievijas vadītāji, un neatlaidīgas poļu pretošanās rezultātā tika panākta vienošanās, ka Polija joprojām būs komunistiska valsts un pievienosies Krievijas ārpolitikai, tomēr drīkstēs pati veidot savu iekšpolitiku, kā vien vēlēsies.
1956.gadā Ungārija atgriezās pie tradicionālās staļiniskās saimnieciskās politikas, un brieda neapmierinātība. Rakstnieki un citi intelektuāļi vadīja pretošanos režīmam. Un 23.oktobrī Budapeštā sākās sacelšanās. Tā sākās kā miermīlīga demonstrācija, taču izvērtās par tautas sacelšanos pret svešu apspiedēju. Tika izdalīti ieroči, ieņemts radionams un sadauzīta Staļina statuja. 4.novembrī Ungārijā tika ievests milzīgs daudzums Krievijas armijas, un dažās dienās sacelšanos apspieda.
1967.gadā padziļinājās opozīcija pret valdības politiku Čehoslovākijā. Notikumi risinājās arvien straujāk laikā, kas pazīstams ar nosaukumu „Prāgas pavasaris”. Pirmoreiz komunistisko režīmu vēsturē tika likvidēta cenzūra. Jaunie vadītāji ar plašu tautas atbalstu centās ieviest demokrātiju un brīvību sabiedriskajā dzīvē. Lai gan Dubčeks piekrita paturēt Čehoslovākiju komunistu nometnē, bet Brežņevs atzina Čehoslovākijas valdības tiesības īstenot patstāvīgu iekšējo politiku, 21.augustā krievu armija iebruka Čehoslovākijā, panākot, ka tiek atjaunota Krievijas kontrole.
…