Vispārīgā valsts zinātne

1.Interešu daudzveidības problēmas demokrātiskās sistēmās.
Demokrātija ir ne vien politisks režīms, bet arī attiecīgs dzīvesveids, kas balstās uz saprašanu. Līdz ar to demokrātija ir nepatstāvīga un trausla, tāpat kā viss nepārtrauktā kustībā esošais un pārmaiņām pakļautais; -grūti pieņemt lēmumu par spēka pielietošanu demokrātijas aizsardzībai, nereti sociālā un idejiski politiskā sabiedrības diferenciācija rada tādu plurālismu, ka pat, ielaižoties kompromisos, gruti noteikt to vairākumu, kura griba būtu jārealizē valsts politikā. Demokrātija veicina masu politisko aktivitāti, kas var būt gan konstruktīva, gan destruktīva (graujoša). Demokrātiskais rež valstī var pāriet anarhijā, haosā, un sabiedrība var kļūt nepārvaldāma. Var izveidoties bīstams stāvoklis – “pūļa vara”.
2.Sociālie veidojumi un to pazīmes.
Sociālie veidojumi ir sabiedrības pamatsistēmas.
Sociālā kopība jeb kopums. Indivīda piederība – objektīva vai subjektīva kādai sociālai grupai.
No sociālās kopības izriet indivīda raksturojums, arī sociālās lomas, statusi, vieta sociālajā stratifikācijā.
Sociālās diferenciācijas sekas ir sociālo grupu veidošanās un sociālās stratifikācijas rašānās.
1.Elementi – indivīdi
2.Attiecības starp elementiem – sociālās attiecības
3.Robežas – sociālā kultūra, kas nodrošina piederību konkrētam sociālam veidojumam. …