Francija, Vācija un Lielbritānija kā drošības komplekss

Secinājumi
Francija, Vācija un Lielbritānija veido tipisku reģionālu drošības kompleksu. Turklāt šīs valstis ietilpst gan Eiropas Savienībā, gan NATO un arvien ciešāk cenšas sadarboties nacionālās drošības uzturēšanas nolūkos viena ar otru reģionālā un arī plašākā – globālā mērogā. Otrkārt, šī drošības kompleksa raksturīgās pazīmes ir tā relatīvais mainīgums (balstoties galvenokārt uz aizvien palielinātu savstarpējo sadarbību) un ASV ietekme tajā jeb pārklājums.
Pēc Aukstā kara beigām Vācijas atkalapvienošanās radīja nelielas Francijas un Lielbritānijas bažas pret Vācijas centieniem atjaunot tās ietekmi, personīgo drošību, nodrošināt tās nacionālās intereses. Tas rada nepieciešamību pēc savstarpējas multipolāras sadarbības veidošanas. Lai gan šo 3 valstu mērķi bija ne pilnīgi identiski, sadarbojoties viena ar otru dažādās jomās tās tomēr parasti sasniedza visas vienādus mērķus. Vācija meklēja iespējas attīstīt ekonomisko un politisko mijiedarbību, mēģinot iegūt līderpozīcijas, Francija vadījās pēc kardināli pretēja mērķa – ierobežot šos Vācijas centienus, bet Lielbritāniju piesaistīja brīvāka tirgus sadarbība.
Vācija dominē abu pārējo valstu eksporta un importa struktūrā apjoma ziņā, kā rezultātā tā ir panākusi grūti aizvietojama, pastāvīga un uzticama partnera tēlu, kā arī būtisku atkarību no šīs sadarbības ar Vāciju. Starptautisko investoru ietekme pasaules arēnā ir līdzvērtīga valstu savstarpējām iekšējām un ārējām investīcijām, Lielbritāniju izvirzot līderpozīcijās, tai seko Francija pēc tam Vācija.
…