Otrais pasaules karš

Starptautiski Polijas okupācija bija viens no Otrā pasaules kara iemesliem, jo, ja Lielbritānija un Francija būtu ne tikai diplomātiski, bet arī militāri palīdzēju Polijai cīņā ar nacistu armiju, kas 1939. gada septembrī bija skaitliski daudz mazāka par Lielvalstu armijām, iespējams, no kara būtu iespējams izbēgt, bet Lielbritānija iesaistījās karā tikai pēc tam, kad Polijas okupācija bija jau sākusies7 .
Pēc Polijas okupācijas un Lielbritānijas kara pieteikuma Vācijai 2. septembrī, Hitlers paziņoja, ka Polijas problēmu nevar atrisināt ar kara palīdzību, bet ar PSRS un Vācijas savstarpēju vienošanos. Viņš vēlējās atstāt Poliju savā īpašumā, iegūt kolonijas Vācijai, atrisināt ebreju problēmu pēc nacistu ideoloģijas, lai tiktu atjaunota starptautiskā tirdzniecība, tiktu atrisinātas minoritāšu problēmas, dotas garantijas par valstu bruņojuma samazināšanu – šis paziņojums vēlreiz pierāda faktu, ka Polija kalpoja kā līdzeklis Lielvalstu savstarpējiem strīdiem par varu Eiropas pasaules daļā8 .
Polijas liktenis arī kara laikā turpināja būt par starpvalstu spēka un tirgošanās objektu. Nesaskaņas par Polijas likteni sabiedroto – ASV (T. Rūzvelts), Lielbritānijas (V. Čērčils) un PSRS (J. Staļins) – vidū tika apspriestas 1945. gada decembrī Teherānas konferencē, šīs nesaskaņas tika atrisinātas 1945. gada februārī notiekošajā Jaltas konferencē, kur PSRS tiek atļauts dibināt totalitārismu Austrumeiropā apmaiņā pret iesaistīšanos karā pret Japānu9 .
…