Latvija apgaismības laikmetā

Vidzeme.
Krievijas cars Pēteris Vidzemes iekarošanu panāca ar bruņotu spēku un teroru. Pēteris izmatoja sev labvēlīgu situāciju, jo pirms tam Vidzemi bija novājinājuši mēris un bads.
Pēc Pētera iekarošanas Vidzemes un Igaunijas muižnieki ieguva tādu sociālo, ekonomisko un politisko stāvokli, kāds vēl nekad viņiem nebija bijis.
Pēc Krievijas cara iekarošanas Vidzemes teritoriālais iedalījums krasi nemainījās, tika veikti tikai daži pārkārtojumi. Gan Lielvidzemei, gan Igaunijai Pēteris piešķīra kopēju ģenerālgubernatoru, uzskatot tās par vienu pārvaldes iecirkni. Tika nodibināta atsevišķa Rīgas guberņa, kurā ietilpa zviedru laiku Lielvidzeme, Sāmsala un Smoļenskas province.
Rīgas guberņas pārvalde bija duālistiska. To pārvaldīja cara iecelts administrators un muižnieku pašvaldības orgāni. Visa pārvalde bija pakļauta Krievijas pārvaldes sistēmai. Domstarpību gadījumos pēdējais vārds piederēja cara ieceltiem administratoriem.
Cars tika saukts ķeizaru. Krievijas ķeizaram piederēja augstākā vara arī Vidzemē. Rīgas guberņā cara tiešais pārstāvis bija ģenerālgubernators, kura palīgus sauca par gubernatoriem. Ģenerālgubernatoram bija pakļauta vācu kanceleja. Visi rīkojumi bija spēkā tikai tad, ja tie tika publicēti vācu valodā. Pastāvēja arī krievu kanceleja.…