Sociālā politika

Vēlēšanu biedrībai ir vairāki ieteikumi, kā reformēt Saeimas vēlēšanu sistēmu. Pirmkārt, atļaut Saeimas deputāta kandidātam kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Otrkārt, sadalīt tagadējos vēlēšanu apgabalus mazākos, kuros ievēlētu 7 – 9 deputātus, nemainot Satversmē paredzēto tagadējo apgabalu pārstāvniecību. Treškārt, veicināt tiešu dialogu starp vēlētājiem un deputātiem. Ceturtkārt, izveidot mehānismu, lai vēlētāji varētu ātri un viegli noskaidrot, kā katrs Saeimas deputāts ir balsojis tajā vai citā jautājumā. (http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/222451-latvija_ir_jamaina_politisko_partiju_finansesanas_sistema)
Kā arī vairāk uzmanības jāpievērš politiskajai līdzdabībai, kas ir pilsoņa vai pilsoņu politiskā aktivitāte, kuras mērķis ir ietekmēt politiskās sistēmas darbību. Visbiežāk šo apzīmējumu attiecinā uz :
• Kādas valsts pilsoņa cenšanos ietekmēt politisko lēmumu formulēšanu, pieņemšanu un īstenošanu;
• Pilsoņu līdzdalību to personu izvēlē, kurām ir jāvalda;
• Valstsvīru darbību svarīgu valsts iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanā.
Lai kļūtu par politiskās sistēmas līdzdalībnieku, nebūt nav nepieciešama efektīva, panākumiem bagāta darbība, taču demokrātiskai līdzdalībai vienmēr ir jābūt brīvprātīgai. [1;50,51].
Manuprāt, tieši trūkst šīs saskarsmes, dialogi starp sabiedrību un tiem, kam pieder vara. Nevajadzētu arī aizmirst par cilvēka, sabiedrības un kultūras faktoru, uz kā balstās politikas darbība. Ja šo visu ņems vērā, tad Latvijas politikā un tās procesos nevajadzētu būt sarežģījumiem un dažādas lietas risināsies labāk, kas arī iegūs pozitīvu virzienu.
…