Laikrakstu attieksme un simpātijas pret politiskajām partijām pirms un pēc 9.Saeimas vēlēšanām

Nobeigums un secinājumi
Mūsdienās cilvēki bieži vien akli pakļaujas masu mediju klonētām autoritātēm, tā ir mediju atbildība un spēks – piesaistīt sabiedrības uzmanību patiesām, nevis neīstām autoritātēm. Pirmsvēlēšanu laiks ir īpaši auglīgs, lai radītu jaunas un „atsvaidzinātu” vecās autoritātes. Iepazīstoties ar publikācijām laikrakstos, speciālistu komentāriem un ņemot vērā autores personīgo pieredzi, autore ir nonākusi pie slēdziena, ka 9. saeimas pirmsvēlēšanu laikā mediju uzmanība galvenokārt bija koncentrēta uz jau zināmiem un pie varas esošiem vai bijušajiem politiskajiem spēkiem un personībām, radot izteikti vienveidīgu mediju saturu – vienas un tās pašas tēmas, vienas un tās pašas personības. Līdz ar to izvirzītā hipotēze, ka daudz mediju nevis analizēja partiju programmas, bet novērsa vēlētāju uzmanību, daudzinot par politiķu darbošanos ir pierādīta. Skumji, ka šī tendence atkārtojas no vēlēšanām uz vēlēšanām.
Tomēr labākais secinājums ir tāds, ka vismaz apskatītie laikraksti ir spējuši ievērot neitralitāti uzskatos par partijām (3/4 no visiem rakstiem), savukārt ¼ rakstos bija jūtama ļoti pozitīva attieksme pret notikumiem, un tikai dažos rakstos bija saskatāma negatīva attieksme uz notiekošo.
Secinājums par kampaņām, to ietekmi un partiju reklāmām masu medijos: Jā tā ietekmē vēlētāju, ļoti, ļoti. Un par to liecina preses laikrakstos visbiežāk pieminēto partiju un to vietu skaits Saeimā. Līdz ar to nekas neliecina par to, ka kaut kas varētu mainīties. Vienmēr būs zināms, ka reklāmas spēj ietekmēt cilvēku domāšanu un pat lēmumu pieņemšanu.
Gala secinājums ir viens – lai orientētos apkārtējā sociālajā vidē informācijas laikmetā cilvēkam aizvien vairāk nepieciešami argumentēti līdzekļi ne tikai lai izdzīvotu un atrastu savu vietu dzīvē, bet arī saprastu kāda vara mēģina manipulēt ar cilvēka apziņu.
…