Nobeigums
Referātā aplūkoju varas un politikas saistību vienai ar otru, ņemot vērā ideju, ka politiskā autoritāte ir šo divu jēdzienu kopsaucējs. Politiskā autoritāte – politiskā vara, kurai ir spēja un tiesības valdīt un kuras atzīst pārvaldāmie. Tātad, ja saista varu ar politiku, tad to var darīt tikai tad, ja valstī dzīvojošie pilsoņi (arī nepilsoņi) piekrīt tam, ka kāda amatpersona vai pārstāvniecības institūcija pārstāv viņu vēlmes, vajadzības un gribu viņu vārdā valsts pārvaldē. Politiskā vara sevī ietver trīs nozīmīgas sastāvdaļas – likumdevējvaru, izpildvaru un tiesu varu. Likumdevējvara šaurā izpratnē ir parlaments vai prezidents (atkarībā no valsts politiskās sistēmas nostādnes), kurš tad arī ierosina un lemj par viena vai otra likuma nepieciešamību konkrētajai valstij, sabiedrībai un tamlīdzīgi. Izpildvaru var asociēt ar ministrijām, departamentiem, aģentūrām, vienā vārdā sakot, izpildvara ir amatpersonas un to institūcijas, kuras izpilda likumdevējvaras pieņemtos likumus, saistošos noteikumus un citus. Trešā varas izpausme politikā ir tiesu vara. Tā ir institūciju kopums, kas ir tiesīga lemt par to, vai tiek vai netiek ievēroti konkrētās valsts pamatlikums un citi ar to saistītie likumi, un ir spējīga spriest sodu par likuma neievērošanu. Ceturtā vara, par kuru runāt var tikai tādā izpausmē, ja to saista nevis ar varu politikā, bet gan drīzāk kā izglītojoša rakstura informācijas sniedzēju, ir masu saziņas līdzekļi. Būtība nebūtu pareizi teikt, ka vara, kas pieder masu medijiem, ir politiska. Tā drīzāk ir iespēja veidot un ietekmēt sabiedrisko domu ar informācijas, reklāmas un izglītošanas palīdzību. Ir svarīgi, lai masu saziņas līdzekļi neuzņemtos politiķu lomu, lai tie būtu neatkarīgi un nepiederētu vienam īpašniekam.
…
