Latvijas Republikas iekšpolitika un ārpolitika parlamentārisma periodā

Tautas Padome 1919.g. 19. augusta sēdē pieņēma lēmumu, ka „Latvijas Satversmes Sapulci ievēl vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās”1. Balstoties uz šo sēdi tika pieņemts lēmums, ka vēlēšanās varēs piedalīties Latvijas pilsoņi, kas ir sasnieguši 21 gada vecumu, kā arī tiesības vēlēt būs abiem dzimumiem, tātad gan sievietēm, gan vīriešiem. Lai vēlēšanas norisinātos pēc iespējas raiti, tika iedalīti pieci vēlēšanu apgabali, kuros, balstoties uz 19.gs. veiktu tautas skaitīšanu, deputātu skaitu, kopskaitā 150, sadalīja proporcionāli katra apgabala iedzīvotāju skaitam. Šie apgabali bija Rīga (22 deputāti), Vidzeme ( 37 deputāti), Kurzeme (26 deputāti), Zemgale (26 deputāti) un Latgale (39 deputāti)2. Satversmes sapulces atklāšanas sēde notika 1920.gada 1. maijā, Rīgā, sēdi atklāja Tautas Padomes priekšsēdis Jānis Čakste, kuru ievēlēja par Satversmes Sapulces prezidentu. Tā kā bija jāizveido Latvijas Republikas satversme, kas ir laikietilpīgs process, jaunā valdība apzinājās, ka ir jāizveido pagaidu deklarācija, kas būtu spēkā līdz satversmes pilnīgai izstrādei. …