Politikas socioloģija

Politiski sociāli teorētiskie modeļi:
Elitārisms;
Plurālisms, neoplurālisms;
Konfliktu perspektīva. Marksisms, neomarksisms;
Korporatīvisms/konsensuālisms.

Elite un vara:
Elites analītiķi aplūko veidus, kā vara sadalīta starp eliti un ne eliti;
Plurālisti – nav viena varas centra, tā ir sadalīta un pieder dažādām sabiedrības grupām;
Konfliktu perspektīva. Fokusēta uzmanība uz konfliktējošām grupām.

Elites teoriju pamatidejas:
Lai noturētu varu lieto dažādus līdzekļus.

Elites teorijas:
Organizatoriskā pieeja;
Psiholoģiskā pieeja;
Ekonomiskā pieeja;
Institucionālā pieeja.

Roberto Mihells – nav tik konservatīvs:
Oligarhijas dzelzs likums. Organizācijas funkcionē tādēļ, ka tās vada daži ietekmīgi indivīdi. Jo lielāka atbildība, jo mazāk cilvēku to uzņemas;
Masas ir pasīvas un tām vajadzīga vadība;
Elites grupas ir konservatīvas. Iegūstot varu pār masām līderi nevēlas to vairs zaudēt.

Nacionālām elitēm raksturīgi 3 tipi:
Sašķeltā konkurējošā elite;
Totalitāra, ideoloģiski vienota elite (pamatā ideoloģiski vienota elite);
Plurāliskā, konkurējošā elite, vai konsensuāli vienota elite (dalībniekiem var būt dažādi viedokļi par politiskajiem jautājumiem, bet te nav ekstrēmas nostājas).…