Apgaismības idejas un Napoleona impērija

Voltēra (Fransuā Marī Aucē) darbi aizņem vairāk nekā 100 sējumu un ir veltīti gan reliģiskajai iecietībai,mieram,brīvībai politikā,uzņēmības garam ekonomikā, gan intelektuālajam pārākumam mākslā.,,Siecle de Louis XIV’’sniedza frančiem bagātīgu un kritiesku ieskatu viņu pagātnē. Viņa moto bija:,,Viss ir uz labu šajā labākajā no visām pasaulēm’’.1 Francijas iedzīvotāji, sevišķi zemnieki, revolūcijas priekšvakarā bija ļoti neapmierināti ar pastāvošo ekonomisko, sociālo un arī politisko situāciju valstī. Domu par to, ka viss varētu būt savādāk, nesa Voltēra uzskati, kas sakrita ar vienkāršās tautas domām. Viņš dedzīgi iestājās par pilsonisko brīvību vienlīdzību. Voltērs necieta reliģisko neiecietību. Viņš uzskatīja, ka tās pamatā ir tikai muļķīga māņticība. Viņš nereti uzdrošinājās kritizēt valdnieku tirāniju. Tāpat viņš uzskatīja, ka angļu parlamentārā iekārta ir labāka nekā franču absolūtisms un ka valsts pastrādā noziegumu, ja pieļauj, ka izceļas karš.
Šarls Luijs de Sekondā Monteskjē (1689.g.-1755.g.) ir franču filozofs un politikas teorētiķis.Savos darbos centās noskaidrot,kā un kāpēc konkrētās sabiedrībās veidojas tā vai cita valdība,kāda likumdošana un likumi vislabāk veicina gan brīvību,gan sabiedrisko kārtību.Š.L.de Monteskjē galvenais darbs ir ,,Par likumu garu’’.Viņu uzskata par racionālisma un liberālisma pārstāvi,kuru lielā mērā ietekmēja 17.gs.angļu liberālisma pamatlicēja Džona Loka idejas.Š.L.de Monteskjē devums politiskā zinātnē ir koncepcija par ierobežotu varu un varas dalījumu,kas uztur valstī līdzsvaru,un savstarpējo kontroles mehānismu starp tiesu varu,likumdevējvaru un izpildvaru.…