Rakstu valoda

Rakstu valoda kā viens no svarīgākajiem kultūras vēstures faktoriem ir daudzu tūkstošu gadu ilgu radošu meklējumu rezultāts. Tās pirmsākumi ved mūs atpakaļ tālā pagātnē pie pirmatnējā cilvēka. Vissenākais rakstības veids bija zīmējums. Tajā cilvēks iekļāva savas domas un jūtas.
Piktogrāfija jeb zīmējumu (bilžu) raksts ir senākais rakstības veids. Tātad zīmējumi jeb piktogrammas ir senākās rakstu zīmes. Uz alu sienām, darbarīkiem, uz koka, kauliem un akmens senie cilvēki atainoja savas dzīves notikumus, parādības un priekšmetus. Pamazām viņi sāka ar zīmējumiem paziņot savas domas klāt neesošajiem un atstāt novērojumus nākamajām paaudzēm. Zīmējumu rakstu ir izmantojuši cilvēki Mezopotāmijā, Ēģiptē, Ķīnā, arī Ziemeļamerikā un Centrālamerikā, Āzijas ziemeļos un citur.
Ar mūsdienu zinātnes metodēm ir mēģināts noteikt atrasto piktogrammu vecumu. Piemēram, Altamuras alā (Spānijā) atrastie sienu un griestu krāsainie zīmējumi vēstī par bizonu, briežu, mežacūku un citu dzīvnieku medībām, tie tiek dalīti ar vēlo paleolītu. Šīs piktogrammas, domājams, radītas apmēram pirms 15 000 gadu.
Taču vēl 19.gs. Ziemeļamerikas indiāņi ir lietojuši piktogrāfiju, nosūtot lūgumu ASV kongresam, kā arī fiksējot savas dzīves notikumus.
Arī mūsdienās piktogrammas uz ādas, kaula, drānām un ķermeņa kā izteiksmes un sazināšanās līdzekļus izmanto vairākas Āfrikas un Melanēzijas tautas.

…