Mani atradumi Imanta Ziedoņa dzejā

Mīlestībā arī dzejniekam apstājas laiks, bez mīlestības viss liekas mazs un īsti nemaz nevajadzīgs. „Kompromisu spēle”, nesavtīga mīlestība, nepiekāpīga mīlestība, iedomāta mīlestība- tā ir viena mīlestība, tikai katram sava. Viņš raksta: „Mīlestība neko nepiedod”. Tam gan es pilnīgi nepiekrītu. Mīlestība spēj piedot visu, ar nosacījumu: tā ir īsta mīlestība. Tā cilvēkiem visos laikos likusi uz pasauli un arī uz sevi skatīties pozitīvāk, „ar sauli acīs”! Sākotnēji uzskatīta par bīstamu slimību, mūsdienās tā kļuvusi mazliet nobružāta, bet ne mazāk skaista, neatkārtojama. Šī „slimība” dzejniekiem, skolotājiem, politiķiem, sētniekiem un karaļiem pratusi aizraut elpu, aizmirst skumjas, gaidīt daudzus gadus, lūgties, cerēt visu mūžu, ticēt. Mīlēt nozīmē dzīvot. Lai arī cik mīlestība būtu akla, tā zina, kurp dodas. Mīlestību ir jāiepazīst, lai sāktu patiešām dzīvot.
Imants Ziedonis man prot pateikt to, ko es vēlos dzirdēt, to, ko neesmu līdz galam sapratis, zinājis. Tieši tādēļ viņš ar saviem darbiem pratis pieskarties arī manai sirdij.
…