15. Uzruna ir vārds vokatīvā, ar kuru teikumā kādu uzrunā. Ja uzrunu paskaidro apzīmētājs vai pielikums, veidojas uzrunas grupa. Gan uzrunu, gan uzrunas grupu no pārējā teikuma atdala ar komatiem. Uzruna vai uzrunas grupa var atrasties gan teikuma sākumā, gan teikuma vidū, gan teikuma beigās.
• Žurciņ, liecies mierā, ko nu vairs!
• Es nu aizskriešu pēc malkas un oglēm, bet tu, mīļo draudziņ, ķeries pie putekļu lupatas!
• Pacenties uzpost visu šo mantību, veco zēn!
16. raksturīgākie palīgteikuma veidi:
• Teikuma priekšmeta palīgteikums(teik. pr. p.), jautājumiuz kuriem atbild – kas, ievadītājvārdi - ka, lai, vai, kas, kurš, kura, kā, cik, kur, kapēc.
P:Nav zināms, kad viņu iepazīstinās ar mums.
• Apzīmētāja palīgteikums(apz. p.), jautājumi uz kuriem atbild – kāds, kāda, kurš kura,
ievadītājvārdi - kas, kurš, kura, kāds, kāda, ka, lai, vai.
P: Pie avotiņa stāvēja soliņš, kur pasēdēt un atpūsties.
• Papildinātāja palīgteikums(papild. p.), jautājumi uz kuriem atbild – ko, par ko, ar ko, no kā, kam, ievadītājvārdi - kad, kur, cik, kā, kapēc, ka, lai, vai, kaut
P: Visam, ko toreiz runājām, tagad piemīt īpaša burvība.
• Laika apstākļa palīgteikums(laika apst. p.), jautājumi uz kuriem atbild – kad, cik ilgi, no kura laika, līdz kuram laikam, ievadītājvārdi - kad, kamēr, līdz, līdzko, tikko, tiklīdz, tiklīdz kā, iekām, iekams, kopš, pirms, pēc tam kad.
P:Kad meitene bija jau blakus, puisis pagrieza galvu.
• Vietas apstākļa palīgteikums (vietas apst. p.), jautājumi uz kuriem atbild – kur, kurp, no kurienies, uz kurieni, ievadītājvārdi - kur, no kurienes, uz kurieni, kurp.
P: Sniega roze skatījās uz turieni, kur dzirdēja suņus rejam.
…
