Rūdolfs Blaumanis - padomdevējs mūsdienās

Esmu kļuvusi emocionāli bagātāka. R. Blaumaņa darbu varoņi tagad ir arī mani dvēseles radinieki. Tas noticis neuzspiesti, nemanāmi. Atšķiru grāmatas pirmo lappusi un ielūkojos rakstnieku gudrajās, skumjajās acīs. Man gribas teikt viņam paldies par tām neaizmirstamajām stundām, kuras pavadīju kopā ar viņa radītajiem varoņiem.
Paveru plaukstu, palaižu raibo lapu sauju vējā un domās esmu Brakos, kur dzīvojis un no sirds cilvēkus mīlējis R. Blaumanis. Bez mīlestības pret cilvēkiem nebūtu tapuši literārie darbi, kurus par saviem sauca mani vecvecāki, vecāki un kurus par savas dvēseles bagātinātājiem saucu arī es.
Kā kļavas lapa eju, virpuļojot pa dzīvi, savos astoņpadsmit saprazdama, cik daudz man nozīmē smaidi, mīlestība, ģimenes siltums, mīļi un saprotoši cilvēki līdzās. Kaut izdotos man nekļūdīties pareizā ceļa izvēlē un nebūtu jāsaka kā Krustiņam:
„Kādēļ ar neizdevušos dzīvi nevar darīt tāpat, kā ar neizdevušos cimdu: izārdīt un adīt no jauna”.
Arī savu dzīves cimdu veidojot, vēlos tajā ieadīt gan spilgtas, košas un rudenīgas krāsas, gan vēsākas. Tumšās krāsas atspoguļotu dzīves skarbo realitāti, taču spilgtās un rudenīgās paustu mīlestību, prieka pilnos brīžos un bezbēdnīgo skolas laiku.
Dzīves gudrību un labus padomus var atrast arī grāmatās. Droši varu teikt, ka mani padomdevēji būs R. Blaumanis un viņa darbos satiktie varoņi, jo katrs no viņiem man iemācīja ko svarīgu...

…