Literārās valodas normas un valodas prakse

“Dažas tautas par savu kopības svarīgāko vērtību izjūtu reliģiju. Citām tautām tās ir asins saites un dzimta, bet dažām tautām nacionālās apziņas centrā ir valoda, latvieši tāpat kā somi, pieder pie pēdējās grupas. Visos laikos, kad latviešu tauta cīnījusies par savām tiesībām, viena no vissvarīgākajām bijusi prasība pēc dzimtās valodas.”
(V. Rūķe- Draviņa.)
Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams veids kā sazināties nodot savu informāciju līdzās esošiem cilvēkiem un nākošai paaudzei. Cilvēkiem ir nepieciešama valoda, kas ir cilvēku sazināšanās līdzeklis, domu, jūtu un pārdzīvojumu izteiksmes forma. Jo bagātāks cilvēka vārdu krājums, jo skaidrāk, ar lielāku pārliecības spēku viņš spēj izteikt savas domas, savu dabas un sabiedrības izpratni.
Cilvēces attīstības gaitā radusies valodu daudzveidība. Vācu pētnieki ir izskaitījuši 5651 valodu. Daudzām no tām nav izveidota rakstu valodas forma, un tās runā skaitliski nelielas tautas. Katra valoda vai tā pieder lielai vai mazai tautai, ir neaizstājama vērtība.
“Mācīties savu dzimto valodu nozīmē piederēt savai mātei, savas tautas literatūrai, savas tautas dvēselei.…