Lokāmie darāmās kārtas divdabji Jāņa Jaunsudrabiņa darbos

SECINĀJUMI
Jāņa Jaunsudrabiņa garstāstā „Vēja ziedi” (1907), triloģijā „Aija” (1911, 1914, 1925) un romānā „Jaunsaimnieks un velns” (1933) tiek lietoti gan lokāmie darāmās kārtas tagadnes, gan lokāmie darāmās kārtas pagātnes divdabji.
Participi tiek veidoti no intransitīviem pamatverbiem, kas nosauc darbību kā procesu, kurā iekļaujas darbības subjekts, kustības nozīmi telpā (particips ar -ošs, -oša) un pamatverbs, kas nosauc norisi, kas ir citas norises rezultāts, un pāreju no viena stāvokļa otrā (particips ar -is, -usi), kā arī no transitīviem verbiem, kam nozīmes precizēšanai nepieciešams objekts kā darbības rezultāts un ietvertā darbība „vērsta uz kādu priekšmetu un izteicas kā iedarbība tiešā vai figurālā nozīmē”.
Lokāmais darāmas kārtas tagadnes divdabis apskatītajos tekstos pamatā izsaka darbību, kas ietver ne vien runas momentu, bet lielākā vai mazākā mērā arī laiku pirms un pēc runas momenta un teikumā ir apzīmētāji, izņemot tos, kas teikumā tiek lietoti substantīva nozīmē.
Lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis teikumā tiek lietots izteicēja funkcijā darbības vārda īstenības izteiksmes, retāk vēlējuma un atstāstījuma izteiksmes saliktajās formās un izsaka darbību, kas realizējas pirms tās darbības, kura izteikta ar palīgverbu, kā arī izsaka darbību, kas „notikusi pirms galvenā verba, ar finīto verbu izteiktās darbības” un teikumā pilda apzīmētāja funkciju.
…