Sociolingvistika ir valodniecības nozare, kas, izmantojot socioloģijas, psiholoģijas, etnoloģijas, politikas zinātnes un citu humanitāro un sociālo zinātņu nozaru izpētes metodes un sasniegumus, pētī dažādu valodu vai vienas un tās pašas valodas eksistences paveidu, vai valodas vienību variantu lietojumu valodas kolektīvā, kā arī korelāciju starp valodas lietojumu un sabiedrības sociālo struktūru. Šī zinātnes nozare aptver visu problēmu kopumu, kas saistīts ar sociāli determinētu valodas parādību raksturojumu. Pētītas tiek ne tikai valodas un objektīvu sociālu faktoru sociālās (struktūras elementu) attieksmes, bet arī subjektīvu sociālu faktoru (sociālu institūtu, sociāli determinētu vērtību) atspoguļojums gan valodā, gan runas darbībā. Sociolingvistika ir atjaunināta pieeja tūkstošiem gadu ilgušajai valodas izpētei, tajā plaši iesaistot socioloģijas, etnoloģijas, psiholoģijas u.c. dotumus. Mūsdienu sociolingvisti izmanto dažādas metodes visatšķirīgāko parādību izpētei, bet kopīgs ir viens: valodas lietojums tiek analizēts sociālā kontekstā, norobežojoties no valodas izpētes atrautībā no tās funkcionēšanas vēsturiskajiem un politiskajiem apstākļiem, no runātāju kolektīva un tā sociālās diferenciācijas.
Sociolingvisti, respektējot un augstu vērtējot tradicionālos valodniecības virzienus un skolas, kā arī izmantojot citu valodniecības nozaru terminoloģiju un idejas, skaidri norāda uz uzskatu atšķirību un nesavienojamību. Sociolingvistus visvairāk interesē tieši tas, ka ikvienā valodā visos valodas līmeņos pastāv varianti un to pastāvēšanu var izskaidrot tikai ar sociālo faktoru ietekmi. …
