Pēdējā laikā postmodernajā literatūrā novērojama tendence lietot ļoti daudz vārdu, kuri pieder īpatnējiem leksikas slāņiem, kā, piemēram, jau minētos žargonismus, barbarismus un vienkāršrunas vārdus, tāpat tiek lietoti arī svešvārdi, vecvārdi, jaunvārdi un apvidvārdi, kā arī sarunvalodas vārdi.
Ar dažādo valodas līdzekļu palīdzību literatūrā tiek veidoti tēli un to raksturi, piederība pie sociālajiem slāņiem un vide, kurā tie atrodas. Daces Rukšānes stāstu krājums „Ķīpsalas putni” tiek pētīts tāpēc, ka tajā sastopams ļoti plašs īpatnējo leksikas slāņu pielietojums.
Semestra darba mērķis:
Izpētīt, kā daiļdarbā izmantotie valodas līdzekļi ietekmē stāstos valdošo atmosfēru un tēlus, kā arī atklāj mūsdienu latviešu valodas tendences.
Semestra darba uzdevumi:
1.Izpētīt teorētisko literatūru par īpatnējiem leksikas slāņiem:
jaunvārdi,
vecvārdi,
apvidvārdi,
žargonismi,
vulgārismi,
frazeoloģismi,
sarunvalodas vārdi,
skaņas atdarinošiem vārdi.
2. Aplūkot, cik bieži šie leksikas slāņi sastopami stāstu krājumā „Ķīpsalas putni”.
3. Izpētīt, vai šo leksikas slāņu izmantojums ir attaisnojams.…